Patiesība par pasakām.113

Dusošā skaistule/Ērkšķrozīte.

Mums zināmā versija: Dusošā skaistule ir stāsts par kādu princesi, kuru nolādējusi ļaunā feja. Tas tāpēc, ka uz dzimšanas dienas svinībām viņa vienīgā netika ielūgta. Lāsts- 15. dzimšanas dienā viņa mirs saduroties ar vārpstiņu. Pārējās fejas palīdz un lāsts tiek mīkstināts. Viņa iemigs uz 100 gadiem, bet dzīvos. Protams, visas vārpstiņas tiek iznīcinātas, bet ,ak, viena atrodas un savā 15. dzimšanas dienā meitene ar to saduras. Kā paredzēts lāstā, viņa iemieg uz 100 gadiem. Pēc 100 gadiem uzrodas kāds brašs princis, kas ar skūpsta palīdzību uzmodina dusošo princesi. Visi atkal var dzīvot laimīgi.

Kas ticis izņemts? Vārpstiņas vietā, sākumā bijis lina gabals, kas pakļuvis zem princeses naga un tas liek viņai gulēt. Par to skūpstu...Nebija tikai skūpsts, nu ja jūs mani saprotat. Tātad,  princese vēl gulēja, bet nu viņa bija stāvoklī. Princis uzskata, ka ir pārāk skaists priekš princeses un dodas tālāk. Pēc 9 mēnešiem piedzimst dvīņi, bet princese vēl guļ. Tā nu viens no dvīņiem meklējot pienu sāk zīst princeses pirkstu un izzīž to noburto lina gabalu. Princese pieceļas, bet nu viņa ir vientuļā māte ar 2 bērniem. Ir versija, kurā prinča lomu ieņem pats karalis.

Sarkangalvīte: Starpsugu sekss. Kanibālisms.

Mums zināmā versija: Sarkangalvīte ar pīrādziņiem dodas uz mežu pie savas vecmātes. Pa ceļo satiek vilku un naiva būdama stāsta par saviem plāniem. Vilks ceļā apsteidz mazo meitenīti, paspēj apēst vecmāti, pārģērbjas par to un gaida pašu meitenīti. Meitenīte ierodas un sāk uzdot jautājumus par zobiem, ausīm, acīm, bet vilks paņem un apēd meitenīti. Par laimi, garām iet mežcirtējs un viņš kā kāds Brūss Vilis pārcērt vilka vēderu, no kura izveļas Sarkangalvīte ar visu vecomāti. Diena izglābta!

Kas izņemts? Pārsvarā, mūsdienu versija ņemta no diviem avotiem. Brāļu Grimmu pasakām un francūža Šarla Perla pasaku krājuma „ Zoss māte”. Jautājums, kā tas mežcirtējs tur parādījās, iebruka mājā un izglāba dienu. Īstenībā, viņš pasakā parādījās tikai ar laiku. Grimmi nebija pirmo reizi ar pīpi uz jumta, tāpēc zināja, ka diez vai vilks norīs abas cēlas. Viņu versijā Sarkangalvīte zinādama, ka draud briesmas, sāka izmantot savus dotumus un ar tādu kā striptīza parādi radīja nelielu apjukumu vilkam. Ak, par vilku, tas esot bijis cilvēks, kuram māte cilvēks, bet tēvs vilks ( kaut kas līdzīgs mūsu Lāčplēsim). Tā nu sanāca, ka par attiecīgu pakalpojumu vilks palaiž meiteni vaļā, bet vecmāte ir saplosīta un apēsta. Un pati briesmīgākā daļa- lai izlūgtos vilka žēlastību nepietika tikai ar „ pakalpojumu”, viņai bija jāēd kopā ar vilku, tas ir, jāēd savu vecomāti. Nu ko, laimīgas beigas, ne? 

Rumpelrūķis. Saraušana gabalos. Beigti mazuļi.

Mums zināmā versija: Dzirnavnieks iesprosto meiteni dzirnavās un liek viņai vērpt. Par laimi, parādās mazs rūķītis, kas var palīdzēt, bet par to viņam kaut ko vajadzēs. Meitene piekrīt un 3. naktī viņa tiek prom. Par to rūķis pieprasa viņas pirmdzimto un meitene aiz laimes par izglābšanos piekrīt. Vēlāk meiteni aprec karalis un pēcāk dot viņai pirmdzimto, bet, ak, vai, mazais alkatīgais rūķis ir klāt un pieprasa savu. Meitene nevēlas atdot mazo un rūķis saka, ka 3 dienu laikā jāatmin viņa vārds, ja nē, viņš ņems mazuli sev līdz. Viņa izmēģina visus iespējamos vārdus, bet nekā. Galu galā kāds mežcirtējs uzdzird rūķi skraidot pa mežu un sevi saucot par Rumpelrūķi. Tā nu ierodas rūķis un meitene spēj uzminēt viņa vārdu. Rūķis kļūst mežonīgi pikts uz aizdrāžas prom.

Kas izņemts? Daļā par to kā tiek dzirdēts rūķa vārds- rūķis iesprūst sētas spraugā tā, ka tiek tikai bez vienas kājas un rokas, kliedzot pēc palīdzības viņš izsauc savu vārdu. Nemaz nerunājot par pašu Grimmu versiju, kurā rūķis iesprūst hmm.. viņam ir „tuvas attiecības” ar meiteni un viņa draudziņš iesprūst tur kur nevajag. Jā slimīgi, bet tādi tie Grimmi bija. Un turpinājumā tiek saukti sardzes vīri, kas rūķa draudziņu raujot sarauj pašu rūķi gabalos. Arī par pirmdzimto- visās senlaiku versijās mazais tiek spīdzināts un pēcāk nogalināts. Tādi tie tumšie viduslaiki...

Sniegbaltīte: Pedofīlisms. Kanibālisms.

Pamāte ienīst savu pameitu, jo tā ir skaistāka. Viņa medniekam liek ievest meiteni mežā, nogalināt un sirdi atnest kā pierādījumu. Medniekam kļūst meitenes žēl un viņš liek tai doties dziļāk mežā. Sniegbaltīte maldās pa mežu līdz nokļūst pie 7 labiem rūķīšiem. Pamāte to uzzina, ar viltu iemāna saindētu ābolu. Sniegbaltīte iekrīt komā, bet par laimi prinča skūpsts tai liek atklepot saindēto ābola gabalu. Visi laimīgi.

Kas ticis mainīts? Disneja versijā pamāte nokrīt no klints, bet īstajā versijā tai liek dejot nokaitētās metāla čībās, līdz tā pamirst ( šo versiju arī mēs esam lasījuši). Grimmi skaidri norādījuši, ka meitene māju pameta 7 gadu vecumā un apmēram pēc pāris ( 3-4) gadiem princis atnāca un viņu ne tikai skūpstīja. Princim varētu būt ap 20 gadiem, tātad viņam bija dzimumakts ar nepilngadīgo. Briesmīgākais varētu būt pamātes ēšanas paradumi. Īstajā versijā sirds nebija jāatnes kā pierādījums, bet kā maltīte un ne tikai sirds, bet arī citi orgāni ( aknas, plaušas, zarnas). Diezgan biedējoša kanibālisma aina.