Patiesi varoņi.23

Visvairāk ordeņus un medaļas saņēmušais anglis ir kaprālis Viljams Harolds Koltmanis (1891 – 1974), Kurš bija I Pasaules kara dalībnieks un ir apbalvots arī ar augstāko Lielbritānijas apbalvojumu- Viktorijas krustu- tas ir apbalvojums kurš tiek piešķirts par izcilou, apbrīnojamu varonību- un- kuru vairumā gadījumu piešķir pēc nāves.

Šobrīd visā Anglijā ir tikai 7 cilvēki,kuriem ir šis apbalvojums. 

Apbrīnojami ir ne tikai tas, ka čempions apbalvojumu ziņā ir vienkāršs kaprālis, bet arī tas, ka šis kareivis nekad nevienu nav nogalinājis, ne reizi nav izšāvis un vispār ir atteicies ņemt rokā ieročus. Viņš  bija pārliecināts kristietis un jebkuras vardarbības pretinieks. Tas netraucēja viņam doties karā kā brīvprātīgajam, jo viņš neredzēja pretrunas starp pacifismu un patriotismu. Kara laikā viņš izglāba neskaitāmus ievainotos. Kādas īpaši asiņainas kaujas laikā viņš 48 stundas nepārtraukti vilka no kaujas lauka ievainotos. Apbrīnojami ir arī tas, ka bezbailīgi dodamies uz visbīstamākajām vietām,viņš pat ne reizi netika ievainots. 

1931 gada decembrī angļu gaisa spēku pilots Duglass Bāders augstākās pilotāžas figūru izpildīšanas laikā cieta avārijā, kurā viņš palika bez abām kājām. Pēc tam viņš iegādājās protēzes un pierādīja, ka spēj vadīt lidmašīnu, tomēr 1933. gadā viņu atvaļināja. Bet- nāca WWII, trūka pilotu, un jau 1940. gada jūnijā Duglass piedalījās savā pirmajā kaujā.  Viņš kļuva par vienu no visveiksmīgākajiem pilotiem ar 23 iznīcinātām pretinieka lidmašīnām. 1941. gadā, patrulējot virs Francijas, viņš tika notriekts un nokļuva gūstā. Lecot ar izpletni, Duglass piezemējās tikai ar vienu protēzi, otra palika iespiesta degošajā lidmašīnā. 

 Vācieši caur Sarkano krustu sazinājās ar angļiem, 1941. gada 16. augustā seši britu bumbvedēji  "Bristol Blenheim" iznīcinātāju pavadībā ielidoja iepriekš norunātā Francijas rajonā un nometa divus konteinerus, kuros atradās jaunas protēzes apakšpulkvedim Bāderam. Atļauju no vācu puses šim pasākumam deva Hermanis Gērings, kurš pats bija kara lidotājs. Atrodoties karagūstekņu nometnē, Bāders vairākas reizes mēģināja bēgt, un nometnes vadība pat draudēja viņam atņemt protēzes. Viņu nosūtīja uz nometni Koldicas pilī, no kuras nav iespējams bēgt, un tur viņš arī sagaidīja kara beigas. 

Pēdējais varonis šajā stāstā ir polinēzietis  Marcel Pliat, kurš I Pasules karā bija  motorists- strēlnieks uz "Iļjas Muromeca" sērijas divplākšņa Krievijas Impēriskajā gaisa flotē, divu Georgija ordeņu kavalieris. Interesanti ir tas, ka I Pasules kara laikā viņš karoja pret vāciešiem Latvijas teritorijā. Viņš ir dzimis franču Polinēzijā, bet Krievijā nokļuva 7 gadu vecumā kopā ar māti, kura strādāja par aukli. Kad sākās I Pasules karš, Marselam vajadzēja stāties franču armijā, jo viņš bija Francijas pavalstnieks. Bet viņš brīvprātīgi iestājās Krievijas bruņotajos spēkos. 1916. gada 13 aprīlī Marcel Pliat divplākšņa "Iļja Muromecs- X" ekipāžas sastāvā  piedalījās gaisa uzbrukumā spēcīgi nocietinātajai un ar zenītlielgabaliem apgādātajai Daudzevas stacijai. Pēc tam, kad lidmašīna bija vairākās vietās bojāta un komandieris bija ievainots, Marsels izlīda uz lidmašīnas spārna (tas ir, lidmašīnai atrodoties gaisā) un kādu laiku tur palika, remontējot kaujā bojato lidmašīnas dzinēju. 

Kaujā cietušais "Iļja Muromecs-X" pēc uzlidojuma Daudzevas stacijai. Lidmašīnai izdevās nosēsties, neskatoties uz 70 trāpījumiem. Visa lidmašīnas ekipāža tika pabalvota un saņēma augstākas dienesta pakāpes.