Mēs baidāmies no lietām, kas šķiet biedējošas vai riskantas, tomēr ir reizes, kad nāve pienāk tā, kā neviens to negaida, turklāt tā mēdz būt tik savāda, ka to nemaz nav iespējams izskaidrot.
Patiešām neparastas nāves4
Francs Raihelts bija austriešu izcelsmes franču drēbnieks un izgudrotājs. Savas dzīves laikā viņš guva atpazīstamību izgudrojumu dēļ, tomēr lielāku popularitāti Raihelts iemantoja pēc nāves 1912. gadā. Viņš saņēma Parīzes policcijas atļauju izmēģināt savu izpletņa tērpu, nolecot no Eifeļa torņa. Pēc atļaujas saņemšanas Francs paziņoja, ka izmēģinājumu veiks pats. Diemžēl tērps viņu pievīla, taču slavu Raihelts ieguva - šī ir viena no neparastākajām nāvēm vēsturē.
Djatlova pārejas incidents ir viena no 20. gs. lielākajām mistērijām. Deviņi studenti devās slēpošanas ekspedīcijā Urālos. Lai gan visi bija pieredzējuši slēpotāji, tikai viens no viņiem atgriezās dzīvs, jo slimības dēļ grupu pameta ātrāk. Mirušo ķermeņi gan tika atrasti, atrada arī kameras un dienasgrāmatas, tomēr izmeklētājiem joprojām nav izdevies atrisināt šo noslēpumu.
Februāra sākumā vētras dēļ slēpotājiem nācās mainīt savu maršrutu,kā rezultātā viņi nonāca Holatčahļa (tulkojumā - ''Nāves kalns'') pakājē. Nezināmu iemeslu dēļ grupa nolēma šeit izveidot nometni. Grupas vadītājs Igors Djatlovs iepriekš bija teicis, ka atgriešanās paredzēta 12. februārī, tomēr ekspedīcija varētu nedaudz ievilkties. Kad 20. februārī grupa vēl nebija atgriezusies, sākās meklēšanas darbi.
Pirmie līķi tika atrasti 26. februārī. Meklēšanas grupai pavērās neparasts skats - telts bija atgriezta vaļā no iekšpuses, bet lielākā daļa mantu joprojām atradās tajā. Glābēji sekoja pēdām, kas veda uz netālo mežu, un atrada mirušos Jurija Krivoņiščenko un Jurija Dorošenko ķermeņus. Lai arī gaisa temperatūra nokritās pat zem -20 grādiem, vīrieši sneigā atradās tikai apakšveļā. Pēc tam atrada Djatlova, Zinaidas Kolmogorovas un Rustema Slobodina līķus. Slobodinam bija ielauzts galvaskauss, tomēr kā nāves cēlonis visiem tika noteikts hipotermija. Atlikušos ekspedīcijas dalībniekus atrada divus mēnešus vēlāk, un viņu traumas bija krietni šokējošākas. Aleksandram Kovļetovam bija daudz ievainojumu, Nikolajam Tibo-Brinjolam bija lauzts galvaskauss, bet Semjonam Zolotarjovam, kurš nebija students un sākotnēji vēlējās pievienoties citai grupai, un Ludmilai Dubiņinai bija lauzts krūškurvis, ko izraisīja kāds liels un nezināms spēks. Dubiņinai arī nebija mēles, acu un daļas no lūpām. Interesanti, ka viņiem bija drēbes, kas piederēja agrāk atrastajiem grupas dalībniekiem, turklāt uz tām bija radioaktīvas vielas.
Grupas pazušanas laikā cilvēki, kas atradās aptuveni 50 kilometru attālumā, ziņoja par savādiem ķermeņiem debesīs. Beigās tika pieņemts, ka nāvi izraisīja neuzveicams dabas spēks, tomēr joprojām ir daudz teoriju par to, kas patiesībā notika ar grupu.
Hansa Stainingera nāve, iespējams, ir visneparastākā politiķa nāve vēsturē. Viņš bija Braunavas pie Innas, nelielas Austrijas pilsētas, mērs, tomēr viņš ir pazīstams cita iemesla dēļ - viņa iespaidīgās bārdas. Diemžēl tieši sava lielākā lepnuma dēļ viņš gāja bojā. Tā kā viņa bārda bija aptuveni 2 metrus gara, viņš bieži to ievietoja kabatā, lai tā viņam netraucētu. Parasti tas palīdzēja, taču kādā rudens naktī pilsētā izcēlās ugunsgrēks. Mērs ātri ķērās pie darba, uztraukumā aizmirstot par bārdu, kas bija izrāvusies no kabatas. Tā bija liktenīga kļūda - Stainingers, atrodoties uz kāpnēm, pamanījās uzkāpt uz savas bārdas. Viņš nokrita pa kāpnem un salauza kakla skriemeļus, kas izraisīja nāvi. Pilsētu satrieca iemīļotā mēra nāve, tādēļ tika nolemts uzbūvēt viņam pieminekli. Cilvēki parūpējās arī par viņa bārdu, kas tagad ir apskatāma pilsētas vēstures muzejā.
1994. gada februārī Glorijas Ramirezas ģimene viņu nogādāja slimnīcā, kur ārsti konstatēja to, ka sievietes sirdsdarbība ir krietni paātrināta, bet asinsspiediens -bīstami zems. Sieviete nespēja sakarīgi atbildēt uz jautājumiem. Lai gan viņai bija tikai 31 gads, ārsti jau gaidīja Ramirezas ierašanos, jo sievietei bija dzemdes kakla vēzis. Tiesa, simptomi atšķīrās no ierastajiem, taču ārsti visas veselības problēmas saistīja ar vēzi. Kad ārsti gatavojās defibrilācijai, viņi atklāja, ka sievietes āda ir pārklāta ar eļļainu spīdumu, bet no mutes nāca savāda smaka. Viena no medmāsām sūdzējās par dedzinošu sajūtu uz sejas un zaudēja samaņu. Citai sākās elpošanas traucējumi, bet viena no medmāsām noģība un pēc pamošanās nespēja pakustināt ekstremitātes. Kopumā 23 no 37 medicīniskā personāla, kas aprūpēja Ramirezu, locekļiem piedzīvoja kādas veselības problēmas. Slimnīca tika evakuēta, tomēr daži ārsti palika, lai cīnītos par sievietes dzīvību. Viņiem gan neizdevās sievieti izglābt, un viņas ķermenis tika izolēts.
Ramirezai veica vairākas autopsijas, taču neviena nespēja izskaidrot notikušo. Sākotnējā atskaitē tika ziņots, ka visas veselības problēmas izraisīja histērija, ko darbiniekos izraisīja smaka, tomēr kāda darbiniece tam neticēja. Tika veikta vēl viena pārbaude, kurā atklājās, ka Ramireza, visticamāk, lietojusi dimetilsulfoksīda krēmu, lai mazinātu sāpes. Šādus krēmus izmantoja sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, taču tam bija negatīvi blakusefekti. Izrādījās, ka saskarē ar skābekli, piemēram, ar skābekļa maskās esošo, dimetilsulfoksīds kļūst par dimetilsulfātu, kas izraisa konvulsijas un apziņas traucējumus. Tas visu izskaidrotu, tomēr Ramirezas ģimene noliedz, ka Glorija izmantoja šādu krēmu, tādējādi joprojām nav skaidrs, kas vainojams viņas nāvē un darbinieku veselības problēmās.
Bobijs Līčs bija labi zināms pārgalvis, kurš savas dzīves laikā vairākas reizes mucā bija pārvarējis Niagāras ūdenskritumu. Šķita ticami, ka kādreiz viņš ies bojā ūdenskritumā, tomēr tā nenotika. Bobijs turnejas laikā Jaunzēlandē paslīdēja uz augļa uz salauza kāju. Attīstījās gangrēna, kas nozīmēja, ka jāveic amputācija, tomēr, lai arī tā tika izdarīta, amputācija neglāba Līču, kurš nomira pēc diviem mēnešiem.
Egidijs Šifers bija vācu sērijveida slepkava, kurš atradās ieslodzījumā, kad gāja bojā 2018. gada jūlijā. Nāves iemesls? Elektrošoka saņemšana pašapmierināšanās laikā.
Šifers laika posmā no 1983.-1990. gadam nogalināja 5 sievietes vecumā no 15-31 gadam. Viņš nolaupīja, sasēja un izmantoja ievietes pirms nožņaudza viņas. Viņš tika apcietināts tikai 2007. gadā, bet gadu vēlāk viņam piesprieda mūža ieslodzījumu. Viņš atzinās noziegumos un atklāja, ka ir sadomazohists. Tieši sadomazohisms noveda viņu līdz vienai no visu laiku neparastākajām nāvēm, kāda jebkad notikusi cietumā. Viņš paņēma kabeli no lampas, aplika to ap krūtsgaliem un locekli un ievietoja kabeļa galu kontaktligzdā. Kad pie viņa ieradās sargi, viņš joprojām bija pievienots elektrībai. Viņa nāves iemesls bija sirds mazspēja, bet citi uzskata, ka karma paveica savu darbu.