Mēs visi zinām varoņus, kuri ir glābuši citu dzīvības, aizmirstot par savām. Bet stāsti par gļēvuļiem un neliešiem var būt ne mazāk pamācoši...
Pasaules lielākie gļēvuļi38
3745
16
1. Mēs slīkstam! Ieslēdziet pasažierus!
1848.gadā, vētras laikā pasažieru kuģis "Anna" ietriecās kuģī "Hempton"Pie tam "Hempton" cieta maz, bet "Anna" sāka grimt.
Uz "Annas" klāja atradās vairāk kā 100 pasažieru, kuri mierīgi gulēja savās kajītēs. Bija jāpieņem kāds lēmums. Un pēkšņi kuģa komanda saprata, ka glābšanas laivu visiem nepietiks.Jo uz "Annas" nekādu laivu nebija vispār. Izglābties varēja, tikai pārceļoties uz "Hemptonu"
Un "Annas" komanda, apspriedusies, nolēma aiznaglot lūkas, lai pasažieri ar savu izmisīgo gaudošanu neglābjamas nāves priekšā netraucētu komandai glābt savu ādu.
Bet, lai cik dīvaini nebūtu, stāstam bija laimīgas beigas. Pasažieriem izdevās izglābties no šķietami neizbēgamas bojāejas. Viņus izglāba kāds garāmbraucošs kuģis. Nonākuši drošībā, pasažieri ar prieku tiesā sniedza liecības pret komandu, kura viņus bija lēmusi nāvei.
2. Tā ir tikai zemestrīce, bērni...
Būt skolotājam- tas ir īpaši. To zina visi. To zināja arī Ķīnas provinces Sičuānas skolotājs Fans Mezongs. Kad sākās 2008 gada maija zemestrīce, viņš teica saviem skolēniem "Saglabājiet mieru. Tā ir zemestrīce" Knifs ir tamī, ka to pateicis, viņš metās ārā no klases.Neapstājoties viņš aizskrēja līdz skolas futbola laukuma vidum, un tikai pēc tam aptvēra, ka īsti pareizi tas nav. Kad viņam pieprasīja sniegt paskaidrojumus par to, ka viņš ir pametis likteņa varā sev uzticētos bērnus, viņš godīgi atbildēja: "Man ir tik spēcīgs pašsaglabāšanās instinkts ..Es nekad neesmu bijis drosmīgs, un principā man uz visu nospļauties" Godīgums skolotājam ir ļoti laba īpašiba, bet no darba viņš tomēr izlidoja.
Reklāma
3. Lidmašīna kaut kā pati...Bet es labāk prom no šejienes.
Kādā 1989. gada jūlija dienā NATO radiolokācijas iekārtas fiksēja krievu iznīcinātāju, kurš tuvojās Rietumvācijas robežai. Pēc dažām minūtēm gaisā no bāzes Holandē pacēlās divas pārtvērējlidmašinas.Pēc pāris minūtēm NATO lidmašinu piloti paziņoja, ka krievu lidmašinas kabīnē nav pilota. Situācija bija izmisīga- ne tāpēc, ka poltergeisti vadītu lidmašīnas, bet tāpēc, ka ar degvielu un ieročiem pildītajam dzelzs gabalam agri vai vēlu bija kaut kur jānokrīt, un lidmašina lidoja cauri biezi apdzīvotajai Eiropas daļai.
Lidmašinas pilots Nikolajs Skuridins uzlidoja ar lidmašinu, kura bija pilnā kaujas gatavībā Pēc minūtes pilotam likās, ka viens no dzinējiem zaudē apgriezienus un viņš izdzirdēja blīkšķi gaisa ieplūdes sistēmā .Lidmašīna nedaudz zaudēja augstumu. Skuridins nolēma, .ka ir uzsprādzis dzinējs un, ilgi nedomājot, katapultējās.
Vēlāk, analizējot melno kastu ierakstus, izrādījās, ka ar lidmašīnu viss bija kārtībā. Troksnis, kas pārbaidija pilotu, radās no sīka traucājuma sadegšanas kamerā. Lidmašina autopilotā aizlidoja līdz Beļģijai, kur, beidzoties degvielai, nogāzās zemē uz kādas dzīvojamās ēkas. Tikai nedaudz pietrūka līdz Francijai, kur tajā laikā valsts vizītē atradās Gorbačovs, kuram tādējādi izdevās izbēgt no drausmīga starptautiska skandāla. Gāja bojā mājas īpašnieka, beļģu zemnieka 19 gadus vecais dēls Vims de Lars. PSRS izteica zemniekam visdziļāko līdzjūtību un klusi izmaksāja $800 000 kompensāciju tuviniekiem....
4. Laižamies! Pārējos izglābs aisbergs!
Neba Titāniks vienīgais kuģis, kurš cietis no aisbergiem. 1849. gadā kuģis "Hanna" devās uz Kvebeku, un viņu piemeklēja līdzīgs liktenis. "Hanna" ātri grima, uz klāja- 200 pasažieru, un, kā parasti, glābšanas laivu- par maz.. Tas ir, vispār bija tikai viena un ļoti neliela. Kapteinis un komenda tajā salēca un muka prom no kuģa. Nekādu citu kuģu tuvumā neredzēja. Vienīgā cerība bija aisbergs, uz kura uztriecās kuģis. P)asažieri pārcēlās no kuģa uz aisbergu...un pēc dažām stundām viņus izglāba garāmejošs kuģis, kurš nogādāja viņus ostā, kurā pēc divām dienām iepeldēja arī laiviņa ar kuģa komandu...Varat iedomāties, cik silti kuģa komandu tur sagaidīja...
Reklāma
5. Laivā nav vietas pasažieriem! Nevar taču mest ārā čemodānus!
1880 gada jūlijā tvaikonis "Džedda" ar muslimu svētceļniekiem uz klāja devās Mekkas virzienā. Tas bija tiem laikiem moderns kuģis ar četrām ietilpīgām glābšanas laivām. Tā ka izglābties bija iespēja visiem. 3. augustā sākās spēcīga vētra, tik stipra, ka kuģa katlus izlauza no vietas. Kuģis kustēties nevarēja, un pa to bez apstājas ripoja milzīgie tērauda cilindri., un kuģis lēni grima. 900 svētceļnieki nepārtraukti smēla ūdeni, bet situācija kļuva arvien nopietnāka. Kapteinis sagtavoja laivas. Pie tam izrādījās, ka, ja komanda ņem līdzi savus čemodānus, pasažieriem vietas vairs nepietiek.
No rīta kapteinis pavēlēja nolaist laivas. Tomēr aizšmaukt izdevās tikai kapteinim- saniknotie pasažieri divas laivas neļāva nolaist, bet vienu iemeta ūdenī tukšu. Pa ceļam kapteinis, pārliecināts, ka kuģis guļ jūras dzelmē, izdomāja stāstu par nogrimušu kuģi, un svētceļniekiem, kuri pēkšņi pārvērtušies asinskāros slepkavās. Pēc dažām dienām kapteini ar ģimeni un čemodāniem uzņēma tvaikonis "Skindija", uz kura viņš izmantoja iespēju visā krāšnumā izstāstīt savu stāstu visiem, kas gribēja dzirdēt...Kad 10 augustā kuģis iebrauca tuvākajā ostā, viņu gaidīja viņa kuģis "Džedda", kuru tur bija nogādājis velkonis "Antenor"...
6. Un topu vainago....
Protams, "Costa Concordia". Tas ir kas īpašs- kuģis, kuru uzdzina uz klintīm kapteinis, kura mērķis bija padižoties draugu priekšā. Pēc tam, tā vietā, lai vadītu glābšanas darbus, viņš sameloja pasažieriem, ka ir tikai īslaicīgi elektropadeves traucējumi, neaizmirstot, protams, pats pirmais laist ļeku no kuģa un nepakļaujoties glābšanas dienesta prasībai atgriezties uz tā un izdarīt kaut tikdaudz, kā mēģināt noskaidrot reālo situāciju.
