Pasaules gala scenāriji31

Kā viens no mums tuvākajiem dzīvo radību bojāejas draudiem ir vulkāni, it īpaši 6 līdz šim zināmie supervulkāni - Jelloustounas vulkāns (ASV), Long Valley (ASV), Valles (ASV), Tobas vulkāns Indonēzijā, Taupo Jaunzēlandē un Aira vulkāns Japānā. Ja notiktu kāda no šo vulkānu izvirdums, no zemes virsas tiktu noslaucīts viss tuvāko tūkstoš kilometru rādiusā, ja ne vēl tālāk. Zemi drīzi vien noklātu 6-20 metrus bieza pelnu kārta, kas radītu saindēšanos un nenormālu karstumu. Šobrīd nav ziņu par to, ka kāds no vulkāniem varētu izvirst, bet vislielākā geizeru aktivitāte novērojama Jelloustounas vulkāna tuvumā. Viss milzīgais Jelloustounas parks atrodas uz vulkāna un bail pat iedomāties, kas notiktu ar visu Amerikas kontinentu, ja sāktos tā izvirdums.

Kosmisko putekļu mākoņi. Ir izpētīts, ka pa Visumu klejo milzīgi kosmisko putekļu mākoņi. To atrašanās vieta nav nosakāma, jo šie putekļi ir mikroskopiski, bet to ietekme ir milzīga. Ja kāds no šādiem mākoņiem pietuvotos mūsu Saules sistēmai, aizēnojot Sauli, mūs gaidītu vēl neredzētas temperatūras izmaiņas. Viens variants ir tāds, ka visas planētas pilnībā sasaltu un iestātos vēl viens Ledus laikmets. Otrs, ka no karstuma tiktu noārdīts ozona slānis un mēs izceptos kā grila cīsiņi.

Gamma stari. Šie stari ir supernovas zvaigžņu blakusparādība. Ja gamma staru vilnis nonāktu saskarsmē ar Zemi, visa dzīvība izzustu momentāni. Pat ja šī parādība notiktu 6000 gaismas gadu attālumā, tā pilnībā noārdītu ozona slāni un radītu nāvējošu radiācijas apjomu. Šī parādība ir tik bīstama dzīvībai, ka daudzi to uzskata par iemeslu, kāpēc kosmosā arvien netiek atrastas citas civilizācijas.

Ja mūsu tuvumā uzsprāgtu supernova, cilvēce bojāejai nebūtu vairs nepieciešami nekādi gamma stari, kuru tā arī izraisa, jo supernovas izraisītā radiācija ir daudzkārt lielāka par gamma staru radīto. Šobrīd ir izpētīts, ka reālākais kandidāts uz to, lai sprādziena rezultātā izbeigtu mūsu eksistenci, ir kāda supernova, kas atrodas 6000 gaismas gadu attālumā no Zemes.

Bazalta plūdi. Izklausās diezgan sarežģīti, bet vienkāršiem vārdiem runājot tas ir milzīgs vulkāna izvirdums, kurā apvienotos visi pasaules vulkāni, pārklājot zemi ar izkausētu akmeni. Ģeoloģiskie pētījumi rāda, ka šādi izvirdumi kaut kad senatnē ir jau notikuši, tāpēc tas nav nekāds izdomāts pieņēmums.

Ledus laikmets, saukts arī par glaciālo laikmetu un glaciālo maksimumu. Pastāv pieņēmums, ka šī parādība planētu mēdz piemeklēt ik pēc pāris tūkstošgadēm, lai arī lielāka skaidrība ir tikai par pēdējo, kuru dzīvajām radībām gan izdevās pārdzīvot. Var tikai minēt, kas notiktu, ja planētu pārņemtu mūžīgais aukstums. Nosalšana un bada nāve ir biežākie minējumi.

Ir zināmi pieci gadījumi, kad dzīvība uz mūsu planētas ir pilnībā izzudusi. Vienīgais elements, kas visās reizēs ir bijis kopīgs ir liela jūru un okeānu ūdens līmeņa pazemināšanās. Tas uzreiz radījis krasas klimata izmaiņas, nemaz nerunājot par pārtikas zudumiem, ko mums radītu ūdens dzīvības iznīkšana. Pasaules ūdeņiem ir varens spēks.

Nedaudz par abstraktākām lietām. Vakuuma metastabilitātes katastrofa. Praktiski viss mūsu dzīvē balstās uz fiziku. Gaisma pārvietojas taisnā līnijā, elektronu lauki un citi šķietami sīkumi. Bet kas notiktu, ja straujas fizikālas izmaiņas pēkšņi notiktu kosmosā vai tajā Visuma apgabalā, kurā atrodas mūsu galaktika? Visdrīzāk, ka mūsu planēta ar gaismas ātrumu tiktu sašķaidīta gabalu gabalos. Šķiet, ka Visuma pētnieki kontrolē visas pārmaiņas un pagaidām nekādas krasas izmaiņas netiek prognozētas, bet Visums ir tik varens un neprognozējams, ka viss var notikt pirmo reizi un visi pētnieku aprēķini būs ar nulles vērtību. Tieši tāpēc tas, ka neviens vēl nav pateicis, ka katastrofa gaidāma noteiktā gadā vai laika posmā, nenozīmē, ka mums nekas nedraud.