Pasaules dzīvnieki. Fakti!9

Baltais orikss.

Oriksam ir balts apmatojums, kas atstaro saules starus  - ļoti svarīga priekšrocība dzīvei tuksnesī. Šīs antilopes ir ļoti jutīgas - tās var sajust tuvojamies lietu! Tās ir ir arī ļoti izturīgas , jo bez atelpas spēj skriet kilometriem. 70.gados savvaļā tās bija pilnīgi izzudušas, bet, tā kā daudzi īpatņi bija saglabājušies zoodārzos , sugu atkal varēja atjaunot tās dabiskajā vidē - Arābijas pussalā -, kur tā mitinās vēl šobaltdien.

Jaks.​

Tibetas augstienēs mītošo jaku svars var sasniegt pat vienu tonnu. Tiem ir ļoti garš, biezs un melns vai balts apmatojums, lielas plaušas un ar sarkanajām asins šūnām bagātas asinis, kas tiem ļauj dzīvot aukstā klimatā, kur gaiss ir retināts. Sniega vētrās jaki sevi pasargā, ciešā aplī saspiežoties cits pie cita ar galvu uz apļa centru.

Indijas mangusts.

Šie Indijā mītošie dzīvnieki medī gan mežos, gan pilsētās. Ātrais un veiklais mangusts izmanto savas asās maņas, lai notvertu medījumu:kukaiņus ,grauzējus un pat skorpionus un čūskas . Tas ir slavens ar savu spēju notvert tādas indīgas čūskas kā kobra.Kā gan mangusts to paveic, pašam neejot bojā? Daba to ir padarījusi imūnu pret indi ! 

Ķīnas milzu salamandra.

Šī dzīvā fosīlija ir viens no pasaulē lielākajiem abiniekiem, sasniedzot viena metra un astoņdesmit centimetru garumu. Tā dzīvo zem ūdens un barojas ar zivīm, citiem abiniekiem un garnelēm.Tā kā tās izplatības areāls pamazām tiek iznīcināts, kā arī tāpēc, ka to ilgi uzskatīja par delikatesi, mūsdienās šī milzu salamandra ir reti sastopama.

Tinis.

Tiņi dzīvo Kanādas un ASV lielajos mežos. Tiem ir silts , biezs, ūdensnecaurlaidīgs kažoks, tāpēc tas vienmēr ir bijis iecienīts medījums. Stiprais un drosmīgais tinis medī vidēji lielus dzīvniekus. Nereti tas ir redzēts , veiksmīgi atvairot lūšu , vilku un pat lāču uzbrukumus !

Piena čūska.

Šo neparasto vārdu čūska ieguvusi , jo bieži slēpjas siena šķūņo, lai gan pārtiek tikai no grauzējiem un ķirzakām nevis no piena ! Piena čūska sastopama gan Dienvidamerikā , gan Ziemeļamerikā, un tā nav indīga . Šī čūska ir slaida , un tās krāsojums atgādina daudz bīstamāko koraļļčūsku -. tādējādi pasargājot to no plēsejiem .

Vērša varde.

Savu vārdu varde ir ieguvusi pateicoties tam , ka to kurkstēšana atgādina vērša maurošanu. Starp citu, šī varde ir ļoti liela , tās svars var sasniegt vienu kilogramu! Varde ir sastopama Kanādā un ASV un savas gaļas dēļ tiek eksportēta uz valstīm visā pasaulē . Diemžēl tās milzīgā apetīte apdraud citas vietējās sugas !

Dingo.

Šo suni Austrālijā pirms 3500 gadiem no āzijas atveda cilvēks .Mūsdienās dingo apdzīvo visu kontinentu, gan tuksnešus , gan laukus , kur tās kā plēsējs regulē somaiņu skaitu . Tie ir īpaši svarīgi , jo medī savvaļas trušus ,ko savulaik ieveda ieceļotāji no Eiropas un kas ir izvērtusies par nopietnu vides problēmu.

Es ceru , ka jums patika ,Ja vēlatis nākamo daļu spiežat   un rakstat komentāros. Paldies !