Pārsteidzošākie arhitektūras brīnumi0

Jupitera templis (Balbeka, Libāna). 

Strīdi par to, kā ēģiptiešiem izdevās tik milzīgus laukakmeņus, kuru masa ir 2,5 tonnas, sakraut „kaudzītē”, laikam nebeigsies nekad. Jupitera tempļa celtnieki varētu „ielikt kloķi” mūsdienu celtniekiem attiecībā uz akmeņu izmēriem – tempļa celšanā viņi izmantoja trīs 800 tonnu smagus laukakmeņus, lai gan ir arī vieglāki, tikai 350 tonnas. Divus km no tempļa arheologi atrada bloku, kuru nosauca par „Dienvidu akmeni”. Tā svars ir vairāk kā 1000 tonnas, bet kaut kādu iemeslu dēļ pats lielākais akmens tā arī palika uz lauka. 

Asīriešu akvedukts (Džervani ciema tuvumā, Irāka). 

Grūti noticēt, bet šis šedevrs asīriešu arhitektūrā, celts no 703. – 688. gadam. Ar cara Sinaheribas pavēli tas tika izmantots, kā parasts ūdensvads, kurš ar ūdeni nodrošināja asīriešu impērijas galvaspilsētu Ninevu. Pati populārākā akvedukta daļa, kas izgatavota no kaļķakmens, sastāda apmēram 300 m, bet augstums – aptuveni 10 m. Akvedukta kopējais garums ir vairāk kā 80 km.

Maču – Pikču (Peru). 

Pārsteidzošā kvalitāte Maču – Pikču celtnēs izskaidrojama vai nu ar mūrnieku mākslu, vai ar nežēlīgiem valdniekiem, kuri mūrniekiem lika apstrādāt akmeņus ar vara un bronzas instrumentiem tā, lai tie ļoti cieši piegulētu viens pie otra. Otrais variants ir ticamāks. Tā šīs celtnes bez jebkādiem saistmateriāliem stāv jau simtiem gadu. 

Lielā siltumnīca Chatswork House (Lielbritānija). 

Būve, kuru projektējis Džozefs Pakstors, slavenais Londonas Kristāla pils autors, bija pati lielākā stikla ēka pasaulē. Tās garums bija 96,2 m, platums – 37,5 m, bet augstums – 20,4 m. Pakstons, kurš Doveršīras rezidencē kalpoja par dārznieku, pārsteidza viesus ar savām neredzētām fantastiskajām konstrukcijām, lai gan daudzas no tām bija nepraktiskas. Piemēram, lai siltumnīcā saglabātu nemainīgu temperatūru nācās izbūvēt 8 katlus un ievilkt 11 km garas trubas. Lielā siltumnīca Chatswork House izmaksāja tik dārgi, ka to 1923. gadā nojauca. 

Četrstāvīga māja (Parīzes priekšpilsēta, Francija). 

Neizskatīga, ar grafiti apzīmēta ēka – īsts arhitektūras piemineklis, lai gan tam noticēt ir grūti. Tās radītāji – inženieris Fransua Kuanje un arhitekts Teodors Lašezs, pirmie kā celtniecības materiālu izmantoja dzelzsbetonu, pēc kā šī prakse izplatījās visā pasaulē.

Oriel Chambers (Liverpūle, Lielbritānija). 

Lai gan par „debesskrāpju vectētiņu” sauc iepriekš minēto linu pārstrādes rūpnīcu, šis goda epitets patiesībā pienākas ēkai, kura uzcelta 1864. gadā (arhitekts Pīters Eliss). Oriel Chambers ēkā pirmo reizi izmantotas nesošās tērauda konstrukcijas, kurām piestiprināti logu stikli. Tieši pēc šāda paša parauga ir uzcelta daļa no augstākajām celtnēm pasaulē.