Stāsts par Džonu Lī. Uz nāvi notiesāto slepkavu, kuru nebija iespējams pakārt.
Pārdeva dvēseli Sātanam60
1237
63
Anglis Džons Lī kļuva slavens pēc tam, kad 1884. gadā viņš tika apsūdzēts par savas darba devējas Emmas Keisas nežēlīgu slepkavību un vēlāk arī noslepkavotās sievietes mājas nodedzināšanu. Lai arī pats vīrietis savu vainu noliedza, par to reti kurš šaubījās, jo arī tiesas zālē viņš atstāja garīgi nelīdzsvarota dīvaiņa iespaidu, kuram neko neprasītu ar cirvi pāršķelt sievietes galvu un uzšķērst viņas kaklu. Pasludinot Lī par vainīgu un piespriežot nāves sodu, tiesnesis spēja vien nobrīnīties, cik mierīgs un nosvērts bija apsūdzētais, tā it kā viņš tiktu atbrīvots, nevis nolemts nāvei. Uz tiesneša izbrīnu Džons atbildējis:”Esmu mierīgs, jo es ticu savam Kungam.”
Turpmākās dienas līdz pat nāvessoda rītam Lī savā kamerā bez apstājas monotoni skaitīja pielūgsmes tekstus. Vēl nāvessoda dienā viņš bija pilnīgi mierīgs. Izejot no savas kameras, Džons pastāstīja cietuma sargiem, ka redzējis sapnī kā trīs reizes ir mēģināts atvērt karātavu lūku, bet karātavu mehānisms nedarbojies. Sargi tikai par to pasmējās, jo tā nenotiek, bet drīz vien viņiem smiekli vairs nenāca. Trīs reizes Džons Lī tika uzvests uz karātavām, bet lūka nevērās vaļā. Kad Džonu noveda nost, lūka darbojās kā nākas, bet tiklīdz uz tās uzkāpa apsūdzētais, atkal nekas nenotika. Nekas cits neatlika kā sūtīt Džonu atpakaļ uz savu kameru un jau tobrīd sākās runas par Džona saistību ar melnajiem spēkiem.
Vēl jo vairāk, tā kā tādi gadījumi pirms tam nebija pieredzēti, likumā nekur nebija norādīts, ka cilvēku drīkst divreiz pakļaut šādām nāves šausmām, tāpēc viņa nāvessods tika anulēts un Džonu nogādāja uz Ekseteras cietumu, kur viņš pavadīja 23 gadus, kuru laikā pa visu pasauli sāka izplatīties nostāsti par viņa mistisko izdzīvošanu. Pārsvarā visi runāja par Džona saistību ar sātanu un to, ka viņš pirms nāvessoda, kamerā skaitot savus tekstus, apmaiņā pret dzīvību ir atdevis savu dvēseli, .
Turklāt paši Džona tuvākie paziņas atzina, ka ir dāsni atalgojuši vairākas baltās maģijas piekopējas, lai viņas izglābj Džona dzīvību. Daudzi aculiecinieki apliecināja, ka Džona māte, kura pati piekopa melno maģiju, ļoti bieži gājusi uz tuvējo kapsētu, lasījusi tēvreizi no otra gala, tādējādi piesaucot pašu nelabo izglābt viņas dēla dzīvību.
Visuzskatāmāko liecību 1905. gadā negaidīti sniedza kāds Vestminsteres mācītājs Bazils Vilberforss, kurš pastāstīja, ka kādu laiku pirms slepkavības viņam diezgan bieži nācies doties uz Džona dzimto ciematu, lai tiktos ar kādu vecu sievieti netālu no Džona ģimenes mājām. Jau toreiz viņš pamanījis un dzirdējis no šīs mājas skanot dažādus burvestību rituālus, sātaniskus tekstus. Viņš bija pārliecināts, ka visa Lī ģimene likusi kopā savus melnās maģijas spēkus, lai neļautu Džonu nogalināt.
Mūsdienās daudzi šo stāstu skaidro ar tolaiku cilvēku pārlieko ticēšanu raganām, maģijai, burvestībām un dažādiem melno spēku piesaukšanas rituāliem. Tomēr pats karātavu mīklainās nedarbošanās fakts ir tiešām neizskaidrojams. Arī Džona ģimenes saistība ar melno maģiju tomēr liek domāt, ka vīrieša izdzīvošanas gadījums ir saistāms ar palīdzību no augstākiem spēkiem. Runājot par paša vīrieša likteni viņš pēc 23 cietumā pavadītiem gadiem izgāja brīvībā un nodzīvoja garu mūžu. Džons Lī mira 1945. gada 19. martā 80 gadu vecumā. Viņa kapavieta atrodas Milvokī kapsētā ASV, bet leģendas par viņa mistisko izdzīvošanu dzīvos vēl ilgi.
