Fīlips Aurēlijs Teofrasts Bombasts fon Hongeims, pazīstams kā Paracelzs, piedzima 1493. gada 17. decembrī ārsta ģimenē. Jau visai agri viņš nolēma kļūt par medicīnas reformatoru. Divpadsmit gadus Paracelzs pavadīja ceļojumos. Atgriezās Vācijā, viņš nodarbojās ar praktisko medicīnu, kurā guva izcilus panākumus. Viņa darbība izsauca daudzu kolēģu skaudību, tāpēc viņš bija spiests bieži mainīt darba un dzīves vietas.
Viņš mācījās pie slavenā maga un alķīmiķa Zālamana Trismozina, kurš esot pratis izgatavot zeltu no citiem metāliem. Lielo senatnes ārstu Aristoteļa, Gelena, Avicennas un citu mantojumu Paracelzs noraidīja, jo uzskatīja, ka medicīnas zinātnes pamatā ir Dabas fundamentālie likumi , kuri izsakidro cilvēka būtību. Lielu uzmanību viņš veltīja eksperimentiem un ārsta mākai vērot. (attēlā: pa kreisi Paracelzs un pa labi Mesmers)
Paracelzs pirmais Eiropā radīja Visuma magnētisma teoriju. Viņš uzskatīja, ka pirmsmetērija ir magnētiska enerģija. Tā piepilda visu redzamo pasauli, cauraužot un ietekmējot zvaigznes, planētas un cilvēkus. Arī cilvēka psihiskās enerģijas spēka pamatā ir magnētiskā enerģija, kura nosaka cilvēka fiziskās veselības stāvokli. Ar tās palīdzību cilvēks var izārstēt jebkuru slimību, kā arī mainīt jebkura priekšmeta, pat metālu īpašības.(attēlā: Zālamans Trismozins)
Cilvēka būtību izprata Hermeja sekotāji un arī Paracelzs. Viņu uzskatījumā cilvēks sastāv no trim ķermeņiem:
1. fiziskā (redzamais, blīvā)
2. pārejošā (neredzams, ēterisks)
3. garīgā (mūžīgais, astrālais ķermenis)
(attēls: Hermejs Trismegists)
Līdz ar to ārstēšanas stratēģiskā koncepcija bija sāda:
1. astrālā ķermeņa diagnostika un ārstēšana: iedarbība uz pacienta informācijas lauku un caur to uz informācijas procesiem organismā;
2. iedarbošanās uz ēterisko ķermeni: psihotehniska ārstējoša biogravitācija;
3. diagnostika un iedarbība uz blīvo fizisko ķermeni - efektīva metodoloģija, stingri pamatojoties uz oficiālās medicīnas sasniegumiem;
4. slepenās ārstēšanas tehniskais pamatprincips: "rupjo" vada "smalkais" jeb, ja iemesls ir fizisks, tad ārstē biolauku; ja iemesls ir biolauka bojājums, tad ārstē astrālo ķermeni, bet, ja iemesls ir astrālajā ķermenī, tad ārstēšana norit garīgā informatīvi kosmiskā līmenī.
Pēc Paracelza, slimība nevar piemēroties ārsta zināšanām un pieredzei, bet ārstam, balstoties uz savu pieredzi un zināšanās, jāpiemērojas slimībai. Katra jauna slimība ir kā jauna virsotne, kura ārstam jāiekāro. Viņam jārada dabas principiem vislabvēlīgākie apstākļi, un, ja nav nopietnu šķēršļu, tad ārsts kopā ar pacientu vienmēr uzvar slimību. (attēlā: ēģiptiešu mirušo aizbildnis Anubiss)
Paracelzs pievērsa lielu uzmanību augu farmakoloģijai. Viņš uzskatīja, ka augs ne tikai savā parastajā vidē attīra atmosfēru no kaitīgām vielām, bet, sagatavots un lietos kā drogas, atīra slimā organismu. Viņš uzskatīja, ka auga forma daudzos gadījumos atgādina to orgānu, kuru tas ārstē. Savā ārstniecības praksē Paracelzs pielietojis arī maģiju, mistiku un astroloģiju. Paracelzu noslepkavoja uz ielas 1541.gadā viņa ienaidnieku uzsūtītie slepkavas.
Un tagad nedaudz par otru personību. Francs Frīdrihs Antons Mesmers (1734-1815) ir dzīvā ārstējoša magnētisma autors. Mesmers bija Paracelza sekotājs. Atšķirībā no sava skolotāja viņš pasaules magnētismā izsalīja divas sastāvdaļas:
1. minerālo, nedzīvo enerģiju, kas nepiemīt cilvēkiem;
2. dzīvo magnētisko enerģiju, kuru izdala īpaši cilvēki.
Magnētisko enerģiju, kuru izdala cilvēki, Mesmers nosauca par fluīdiem. Mesmers uzskatīja, ka slimības izsauc fluīdu nevienmērīgā izvietošanās organismā. Iedarbojoties uz slimo, magnētizētājs izsauc konvulsīvas krīzes, ar kuru palīdzību fluīdi organismā pārvietojas harmoniski, tas savukārt atveseļo slimnieku.
Tāpat Mesmers apgalvoja, ka ārsta fluīdi pāret uz slimo caur magnētiskā darbībām un tiešiem vai netiešiem pieskārieniem, piemēram, caur ārsta magnetizētu ūdeni var sākt arstēt tikai pēc nervu sistēmas savešanas kārtībā. Respektīvi, viņš sevišķi izcēla nervu sistēmas nozīmi arštēšanas procesā.
Ārstēšanas procesā Mesmers ar iedvesmas palīdzību noveda slimnieku transa miega stāvoklī, pielietojot paralēli mūziku un noteikus rituālus. Ap slimnieku novietoja niekus, tiem pieskaroties ar savu magnetizēto dzelzs nūjiņu slimajās vietās. Slimo reakcija uz magnetizēšanu bija atšķirīga - no dažādu sajūtu parādīšanās slimajās vietās līdz pat konvulsijām. Pēc tam Mesmers slimniekus ievadīja ārstnieciskā transa stāvoklī, bet pēc zināma šī stāvokļa un rezultāta guva labu ārstniecisko efektu. Viņš apzināti savienoja kopā divas efektīvas medicīnas metodes - ārstniecību transā un bioenerģētisko ārstēšanu jeb ārstē ar roku izstarojumu.
Ilgu laiku Eiropā Mesmera metodes bija piemirstas, bet pamazām tās atzina un ārstēšana transā tika nosaukta par psihoterapiju, bet ārstnieciskā magnētisma pielietojums - par bioterapiju.
Kas tu esi ? Kā tu to visu zini ? Vai tavs mērķis ir izskalot kādam smadzenes ? 
