Neapšaubāmi vispopulārākā atbilde jautājumam "Kurš ir vispazīstamākais fiziķis?" ir Alberts Einšteins. Šis zinātnieks man likās interesants ne tikai populārās teorijas dēļ, bet tieši viņa interesantā dzīves gājuma ziņā. Gandrīz katrs zina par viņa relativitātes teoriju. 
Par viņu4
39
3
Alberts Einšteins bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20. gadsimta zinātnieku. Izgudrotājs (izgudrojis žiroskopisko kompasu, ledusskapi, dzirdes aparātu). Einšteinam bijusi liela nozīme arī kvantu mehānikas, statistiskās mehānikas un kosmoloģijas attīstībā. 1921. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija fizikā par fotoelektriskā efekta skaidrojumu un "par nopelniem teorētiskās fizikas labā".
Albertam Einšteinam bija disleksija (sindroms, kad tā īpašniekam lasīšanas un rakstīšanas spējas ir zemākā līmenī nekā varētu gaidīt pēc viņa intelektuālā līmeņa), tāpat ģēnijs sāka runāt tikai trīs gados.
Reklāma
Einšteins bija precējies ar Mileva Maric, ar kuru viņam bija divi bērni, Hans Alberts un Eduards.
Pāris noslēdza līgumu, kas ļautu tiem dzīvot kopā ar zināmiem nosacījumiem. Šie nosacījumi, kas izklāstīti no Einšteina, bija šādi:
1. Jums jāpārliecinās ka manas drēbes un veļa ir labā kārtībā.
2. Jums jāpārliecinās, ka es saņemšu savu ēdienu trīs ēdienreizes dienā regulāri manā istabā.
3. Jums jāpārliecinās, ka manā guļamistabā, un pētījumi, kas ir tur veikti, un it īpaši man galds ie palicis manā lietošanā.
4. Jums būs jāatsakās no visām personiskajām attiecībām ar mani, ja tās nav pilnīgas sociālu iemeslu dēļ.
5. Jums jāpārtrauc runāt ar mani, ja es to pieprasu.
Einšteins bija pret tirāniskām valdības formām. Sākotnēji viņš atbalstīja atombumbas izveidi, lai nodrošinātos pret iespēju, ka Hitlers to varētu izdarīt pirmais, un pat nosūtīja ASV Prezidentam Frenklinam Rūzveltam vēstuli, kurā aicināja viņu uzsākt programmu, kā rezultāts būtu kodolieroča izveide. Rūzvelts izveidoja komisiju, kas pētīja urāna izmantošanu kā ieroci, un to vēlāk nomainīja Manhetenas Projekts. Pēc kara Einšteins tomēr stingri iestājās par kodolatbruņošanos: "Es nezinu, ar kādiem ieročiem cīnīsies Trešajā pasaules karā, taču Ceturtajā cīnīsies ar nūjām un akmeņiem." Neilgi pirms savas nāves viņš parakstīja "Rasela-Einšteina manifestu", kas aicināja lielvalstu vadītājus meklēt risinājumus miera ceļā.
Reklāma
Lai arī dzimis jūdaismā, Einšteins pats nebija jūdaists: "Tas, ko jūs lasāt par manu reliģisko pārliecību, protams, ir meli - meli, ko sistemātiski atkārto. Es neticu personīgam dievam un to nekad neesmu noliedzis, bet gan paudis pilnīgi skaidri. Ja manī ko var saukt par reliģisku, tad tā ir neizmērojamā apbrīna par pasaules struktūru tiktāl, cik to var atklāt mūsu zinātne." Starptautiskās Sinagogas rabīnam Herbertam Goldšteinam Einšteins rakstīja: "Es ticu Spinozas dievam, kurš sevi atklāj eksistējošā sakārtotajā harmonijā, nevis dievam, kas nodarbojas ar cilvēcisku būtņu likteņiem un rīcību."
Tev patiks šie raksti
