Saimes ar jaunām mātēm spieto retāk, nekā saimes ar vecām mātēm.
Bišu māte pārojas, līdz viņa savāc aptuveni 70’000’000 spermatozoīdus no dažādiem tēviņiem.
Reklāma
Bišu sugas, kuras ir vientuļnieces, neražo medu un vasku. Tām katra sievišķā bite ir māte, kura veido pati savu ligzdu un dzīvo bez darba bitēm.
Bišu māte iekārto ligzdu ar vienu olu, un šajā ligzdā noglabā cirmenim nepieciešamo pārtiku, ligzda tiek rūpīgi noslēgta. Ligzdā var būt arī vairākas šūnas. Ja ligzda tiek iekārtota koka dobumā, tad ārējās šūnās, tiek iedētas vīrišķā dzimuma olas.
Tās nerūpējas par cirmeņiem, ligzda tiek pamesta pēc olu izdēšanas. Pēc vienu vai vairāku ligzdu iekārtošanas viņas nomirst.
Ja gaisa temperatūra ir zem 7-10 °C vai virs 38 °C, bites kļūst mazkustīgas.
Četrām bišu dzimtām (Smilšbitēm (Andrenidae), Zīdbitēm (Colletidae), Slaidbitēm (Halictidae) un Medusbitēm (Apidae)) ir sugas, kas izlido vākt ziedputekšņus krēslā vai naktī. To acis ir veidotas, lai spētu uztvert visniecīgāko gaismu. Šīs bites apputeksnē augus, kuru ziedi atveras vakarā, vai dažas šo sugu bites dzīvo tuksnesī, un dienas laikā gaisa temperatūra ir pārāk augsta.
Reklāma
Saime gadā patērē 20-35 kg bišu maizes.
Bišu saime sastāv no triju veidu īpatņiem - bišu mātes, darba bitēm un traniem.
Bites ir spējīgas redzēt ultravioletos starus, tāpēc tās pasauli redz lielākoties zilos un lillīgos toņos.
Reklāma
Bitēm ir 2 pāri spārnu, uz kuriem ir mikroskopiski zobiņi, kuri ir paredzēti lai, saslēgtu spārnus kopā, bitei lidojot.
Bišu karalienes līdz vēlajiem 1660-tajiem bija pazīstamas, kā karaļi, līdz holandiešu zinātnieks Jans Švammerdams (Jan Swammerdam) preparēja bišu māti un atklāja olnīcas.
Tev patiks šie raksti
