Tā kā raksts par vācu stroķiem( http://www.spoki.lv/vesture/Vacu-Otra-pasaules-kara-stroki/316275 ) saņēma daudz pozitīvu atsauksmju ,izlēmu uzrakstīt arī par citu karojošu pušu vairāk vai mazāk izmantotiem šaujam ieročiem. Tātad tagad ņemsim priekšā Padomju stroķus!
Padomju Otrā pasaules kara stroķi8
173
2
TT-33 pistole. Fjodora tokareva izstrādātā pistole ,bija paredzēta kā modernāks aizvietojums naganta revolverim. Pēc dizaina līdzīga browning'a pistolei, varētu teikt vienkāršota tās versija, priekš vieglākas un ātrākas ražošanas.Izmantoja 7.62x25mm kalibra patronas. Pistole bija ļoti izturīga un viegli lietojama,pateicoties avai vienkāršībai.Pēc kara pistoles turpināja ražot ,kā arī tās tikušas pārdotas,atdotas citām sociālistiskām valstīm un dažādām partizānu grupām, daudzas valstis arī uzsākušas ražot savas kopijas ,piemēram, ķīnieši savu type54 pistoli ,kas ir gandrīz precīza kopija tokarevam. Lai arī pistole tika saražota lielos apmēros naganta revolverus sarkanajā armijā tā pilnība aizvietoja tikai pēc kara.
Mosina-Naganta sistēmas šautene. Standarta šautene,ierocis sarkanās armijas karavīram. Izveidota 19.gs. beigās un kopš tā laika šautenei ,gan pašā krievijā ,gan citur izveidotas neskaitāmas versijas ,bet vispopulārākā no tām ir M1891-30 ,kura izveidota 30to sākumā, ļoti labas šautenes versijas bija somiem no kurām visvairāk tika saražotas M27,M39 versijas ( Slavenais snaiperis Simo Heihe izmantoja M28 versiju ).Lielākā daļa versiju izcēlās ar izcilu precizitāti ,kā arī spēku ko deva 7.62x54mm patrona. Dēļ tā ka ierocis ,bija arkārtīgi precīzs un tika saražots milzīgos apmēros-37 miljoni( krievijā officiāli saražoto ireoču skaits) ,to vel tagad var sastapt konfliktos dažādās pasaules vietās. Mosins ir populārs arī kā medību šautene un kolekcionāru mantiņa. ASV diezgan populārs ka ierocis ar ko aizsargāt savu īpašumu vai vienkārši pašaudītos ,dēļ savas mazās cenas-tur ieroču veikalos to var iegādāties par aptuveni 100-200$ ( aptuveni 50-100 lati).
Reklāma
SVT-40. Pirmā nosacīti veiksmīgā padomju pusautomātiskā šautene. Tā priekšgājējs SVT-38 pirmo reizi ticis izmantots ziemas karā ar somiem kur dēļ ,lielā aukstumu un tam nepiemērotām smērvielām gan svt-38 ,gan citi ieroči nav strādājuši kā nākas ,vai dažreiz to mehānismi pilnīgi iesaluši. Kareivji sūdzējušies arī par to ,ka ierocis ir pārāk sarežģīts,neērts,grūti kopjams..un citas problēmas. Lai gan somu rokās ar šis ierocis kļuva ļoti bīstams ,kaut vai tāpēc ,ka ar somu augstākas kvalitātes,ziemai piemērotākām smērvielām ierocis strādāja ,tā kā tam bija jāstrādā.
Pēc ziemas kara SVT-38 tika pārtaisīts,vienkāršots un radās SVT-40. Lai arī uz šo ieroci tika liktas lielas cerības ,bija plānots pilnība nomainīt ar šo ,mosina šautenes tas tomēr nenotika. Pirmkārt dēļ lielā skaita zaudēto professionālu un labi apmācīto kareivju ,kara sākuma ar vāciešiem, kuri varētu operēt ar šīm šautenēm. Tajā situācija sarkanajai armijai vaidzēja atgriezties pie mosinu ražošanas, jo to atšķirība no SVT-40 ,bija vieglāk ražot un ar to mācēja apieties pat bērns. Otrkārt , izrādījās ka SVT-40 bija ļoti nepatīkams paradums- lidināt lodes augstāk vai zemāk nekā tēmēja.
Lai arī tas neieguva lielu popularitāti pie krieviem , novērtēja vācieši ,jo viņiem pašiem ļoti vaidzēja pusautomātiskas šautenes, un viņiem tas arī nešķita tik sarežģīts ierocis. Tā kā vācieši ieguva šo stroķi lielā skaitā kara sākumā ,viņi pat paši izveidoja tam instrukciju grāmatiņu vācu valodā. SVT-40 arī palīdzēja vāciešiem gewehr-43 izstrādē.
Izmantoja to pašu 7.62x54mm kalibru un tika saražots 1,6miljonos eksemplāru.
PPŠ-41. Špagina mašīnpistole izmantoja tā paša kalibra patronas kā TT33, ražošana uzsākta pēc ziemas kara, kad iespaidojoties no somu "suomi" M31 efektivitātes ,cīnoties ierakumos,mežos,blīvi apdzīvotās vietās(pilsētās). Pirms ziemas kara Sarkanā armija uzskatija ka mašīnpistoles var noderēt tikai policijai un ka armija var iztikt ar šautenēm, bet ziemas karš šo uzskatu mainija ,kad sarkanarmiešiem nācas atsalušiem , un sniegā līdz jostas vietai sastapties ar somiem uz slēpēm un bruņotiem ar "suomi"M31, gaļas mašīnām, piemēram, Jau pieminētais Simo Heihe vel bez 500 nokempotajiem sarkanarmiešiem ,vel 200 nošāva tieši ar "suomi"M31 Mašīnpistoli.Tā kā liels nopelns ,šī ieroča radīšanai ir somiem! Nopietni PPŠ41 ražošanu uzsāka 1941.gada novembrī( līdz tam tika saražoti vien pāris simti šo verķu), dēļ tā vieglās ražošanas, jau 1942.gadā to ražoja ar ātrumu 3000 ieroču/dienā. Lai arī tam bija dažas nepilnības ,galvenokārt ar diska magazīnu(tajā mēdz notikt problēmas ar patronu padošanu) , ierocis patika gan krieviem, gan vāciešiem. Vācieši arī šo bija sagrābuši lielā skaita un faktiski tā bija otra izplatītākā mašīnpistole pēc mp40 vācu pusē, vācieši pat veica to pārveidi ,lai tas varētu šaut 9mm parabellum patronas , tā pat kā mp40. Pēc kara tāpat kā citi krievu ieroči izplatījies pa puspasauli un kopumā saražots 6 miljonos eksemplāru.
DP jeb Degtjarjova ložmetējs. Izstrādāts divdesmitajos gados , kā vieglais atbalsta ložmetējs. Bija viegli ražojams un sastāvēja no viegli saliekamām detaļām. Ārkārtīgi izturīgs pret netīrumiem, lai gan divkājis uz kā tas stāvēja mēdza viegli lūzt. Izmantoja standarta 7.62x54mm patronas, kuras bija saliktas diska aptverē kura ietilpība bija 47 lodes. Ieroci ļoti novērtēja somi tie sagrāba apmēram 10tūkstošus šo ieroču un pieņēma savā bruņojumā,Somiem DP patika labāk nekā savs ekvivalents lahti/saloranta-M26 ,tieši dēļ izturības un arī tāpēc ka savējo ložmetēju bija grūti ražot. Kopumā saražots ap 700tūkstošos eksemplāru ,bet kopā ar ķīniešu kopijam ,gan jau ka vairāk.
Tev patiks šie raksti
