...kurus atceras gadsimtiem ilgi
Pa īstam pamatīgi dzerstiņi31
1241
1
Rūpnieciskā revolūcija deva pasaulei ne tikai tvaika dzinējus un tekstilfabrikas, bet arī jaudīgas šmigas ražotnes. Tā kā cilvēciņiem kā tādiem ir slieksme uz pārmērībām, sākās daudz kas vēl nebijis...
Anglijā atradās enerģiski ļautiņi, kuri tukšoja alus mucas ar tādu pašu ātrumu, ar kādu tās piepildīja. Alus brūžu īpašnieki kļuva par alus baroniem, un tērēja jauniegūto bagātību pa vecam- cenšoties priecāties trakāk par pārējiem.
1814 gadā Londonas alus darītava Meux’s Horse Shoe Brewery uzbūvēja 22 pēdas (~6 m) augstu un 60 pēdas (~18 m) diametra alus kubulu, kura iekšpusē varēja pusdienot 200 cilvēku., kas arī tika izdarīts kubula būves beigās. Kāpēc 200? Protams, tāpēc, ka konkurenti bija uzbūvējuši kubulu, kurā satilpa 100 cilvēku..
Pēc pasākuma kubulu piepildīja ar alu — 4 000 mucu. Ārkārtīgi iespaidīgi, ja ņem vērā projekta mērogus, bet galēji neveiksmīgi, jo viņi nebija ievērojuši, ka viena no kubula stīpām ir bojāta.Kubuls uzsprāga, un aiz tā arī citi kubuli. Siena no 4 miljoniem litru tumšā alus gāzās uz ielām, sagraujot divas ēkas.Deviņi cilvēki gāja bojā no "noslīkšanas, traumām, saindēšanās ar alus tvaikiem vai pārdzeršanās"
Tūkstoši cilvēku dzēra alu pa taisno no zemes, traucējot visām glābšanas operācijām . Kad cietušos beidzot tomēr kaut kā nogādāja slimnīcā, citi pacienti sajuta alus smaku un izlēma, ka slimnīcas administrācija cienā ar alu visus, tikai ne viņus, Slimnīcā sākās dumpis, kura rezultātā cieta vēl vairāk cilvēku.
Daudzi zina teicienu "piedzēries kā jūrnieks". Bet! Tam pamatā ir pilnīgi reāls notikums.
Vislielāko kokteili pasaulē sabrūvēja angļu augstākais admirālis Eduards Rasels 1694 gadā viņš sarīkoja pasākumu, kurā punša trauka vietā tika izmantota strūklaka.
Ko dzēra? Maisījumu, kurš saturēja 946 l brendija, 473 l Malagas vīna, 635 kg cukura, 2 500 citronu, 75 l laimu sulas, kā arī 2 kg muskatriekstu.
Bārmeņi brauca pa strūklaku mazās laiviņās, pildot viesu glāzes, nomainot viens otru ik pa 15 minūtēm, lai nenoreibtu no tvaikiem un nenoslīktu.
Vakariņas turpinājās non-stopa režīmā veselu nedēļu, neilgu pārtraukumu uztaisot tikai lietus laikā, lai uzceltu nojumi- nedrīkstēja taču pieļaut, lai lietus atšķaida punšu! Jautrība turpinājās, līdz strūklaka bija izdzerta sausa.
1609 g holandieši sūtīja angļu pētnieku Henry Hudson uz Rietumiem, lai trešo reizi mēģinātu atrast leģendāro Ziemeļu jūras ceļu. Ceļā viņš piestāja zemē, kur viņus sagaidīja delavaru cilts indiāņi. Lai sekmētu savstarpējo uzticību, Hadsons padalījās ar brendiju ar cilts vadoni, kurš drīz atslēdzās. Pamožoties nākošajā dienā. viņš palūdza pacienāt arī pārējos cilts locekļus. No tā laika indiāņi iesauca salu Manahachtanienk — tas ir, burtiskā nozīmē "piedzērusī sala". Jāsaka, ka Manhetena vēl šodien turas pie sava nosaukuma gara..
1805 g britu ģenerālis Horacio Nelsons gāja bojā Trafalgaras kaujā pie Spānijas krastiem. Vienkāršus jūrniekus glabāja vienkārši jūrā, bet tā kā Nelsons bija admirālis, tad viņu vajadzēja nogādāt Anglijā un sarīkot oficiālas bēres. Lai viņu mājupceļā saglabātu, kuģa komandiera palīgs ievietoja viņa līķi kuģa ruma mucā un pavēlēja pārtraukt ruma izsniegšanu komandai. Laba ideja, bet, kad kuģis sasniedza ostu, un oficiālās personas devās pēc Nelsona līķa, viņi konstatēja, ka kubulā nav ne lāses ruma
Komanda visa ceļa garumā bija dzērusi rumu, un kopš tā laika matrožiem izsniedzamo rumu dēvēja par "Nelsona asinīm"
Nav nekāds brīnums, ka cirkā nepārdod alu. Tas tāpēc, ka ziloņiem patīk piedzerties. Indijas armijas postenis Bagdogras pilsētas tuvumā tika pakļauts ziloņu uzbrukumiem no tā laika, kad ziloņi barības meklējumos uzdūrās uz ziemas ruma krājumiem. No tā laika ziloņi sāka regulāri lauzties bāzē pēc dzeramā, nojaucot visas aizsargbūves, kuras cēla kareivji, iekļaujot elektriskos žogus un uguns aizsprostus.
Kā vēstīja The Daily Telegraph: «Viens no virsniekiem, kurš bija nosūtīts dienēt uz to rajonu, stāstīja, ka ziloņi ir ļoti apķērīgi, apķer pudeles dibenu un sasit kakliņu, saturu sagāzot sev rīklē. Viņi ātri piedzeras un sāk šūpoties. Izpriecājušies, viņi atgriežas džungļos».
Tas nav vienīgais gadījums- dzīvnieki atpazīst rūgstošus augļus. Vēl nesen Skandināvijā glābējiem nācās nocelt no koka piedzērušos alni. Antropologi uzskata, ka tieši vērojot dzīvnieku dīvaino uzvedību mūsu senči ir atklājuši sev alkoholu.
Oktoberfest- pasaulē lielākais alus festivāls- notiek Bavārijas galvaspilsētā- Minhenē, sākas septemra trešajā sestdienā un turpinās 16 dienas. Viss sākās ar Bavārijas prinča Ludviga I un Saksijas princeses Terēzes kāzām. 1810 gada 12 oktobrī, viņu kāzu dienā, uz svētku pasākumiem tika aicināti visi Minhenes iedzīvotāji. Pasākums notika lielā pļavā aiz pilsētas robežām, kuru vēl tagad sauc par Terēzes pļavu, un tur ietilpa zirgu sacīkstes un bezmaksas alus. Viss notika tik jautri un guva tādu piekrišanu, ka Ludvigs pavēlēja svinēt Oktoberfestu katru gadu.Ar laiku parādījās vēl citi svētku pasākumi, 1811 gadā, piemēram, pievienoja fermeru svētkus ar labāko buļļu un zirgu izstādi.. 1818 gadā uzstādīja karuseļus un šūpoles un, kas gribēja dzert vairāk, alu varēja nopirkt pie alus letēm.. Oktoberfests ir pārtraukts tikai pasaules karu laikā. Kas mani bezgalīgi sajūsmina attiecībā uz Oktoberfestu- nu tās meitenes tak ir faķīri, nu nevar cilvēks tik daudz alus kausu rokās noturēt!
