Rīgas Sporta pils - katram, kurš kaut nedaudz aizraujas ar hokeju un ir līdzjutējs Rīgas "Dinamo" komandai šie trīs vārdi izsaka ļoti daudz, katrs īstens PSRS laiku hokeja fans kaut reizi šeit ir bijis.
Rīgas Sporta pils - katram, kurš kaut nedaudz aizraujas ar hokeju un ir līdzjutējs Rīgas "Dinamo" komandai šie trīs vārdi izsaka ļoti daudz, katrs īstens PSRS laiku hokeja fans kaut reizi šeit ir bijis.
Rīgas Sporta pils - Rīga, Krišjāņa Barona iela 75, ēkas kopējā platība bija 20 240 kvadrātmetri. Rīgas Sporta pils būvniecība notika laika posmā 1968 - 1970os gados. Ēka tika būvēta pamatojoties uz pilnībā pārstrādātu padomju tipveida projektu, kurš jau bija realizēts Alma-Atā (Almati). Projekta arhitekti bija Biruta Burčika, Oļģerts Krauklis, Liliāna Kraukle, Ārija Išhānova, kā arī Maija Rita Skalberga. Rīgas Sporta pils svinīgā atklāšana notika 1970. gada 15. aprīlī.
Hokeja halle bija aprīkota ar 4500 sēdvietām skatītājiem, taču, pieskaitot arī stāvvietas un papildvietas, arēnā varēja ietilpināt līdz 5500 skatītāju.
Skatītāju sēdvietu konstrukcijās tika izmantotas sijas, kuras paredzētas siltumtrašu būvniecībai.
Rīgas Sporta pils ietvēra sevī ne tikai mākslīgo ledus arēnu, bet arī veselu telpu kompleksu: fiziskas sagatavošanas un trenažieru zāli, sporta zāli, dušas, pirtis un masāžas kabinetus..
Lai pabarotu izsalkušos sporta fanus ēkā darbojās lielā kafejnīca ar 400 vietām, kā arī vairākas nelielas bufetes..
Sporta arēnu lokveida aptvēra foajē un skatītāju pārvietošanās notika pa vienpadsmit kāpnēm.
Pirmajā stāvā atradās garderobes un foajē, kā arī no pirmā stāva varēja nokļūt treniņzāļu korpusā. Visas ieejas arēnā atradās tikai 2. stāvā.
Neskaitāmas mājas spēles šeit aizvadījuši Rīgas "Dinamo" hokejisti. Īpaši gribas atzīmet divus leģendārus mačus pret Kanādas profesionāļiem:
1989.gada 19.septembris Rīgas "Dinamo" - Vašingtonas "Capitals" (1:2)
1990.gada 14.septembris Rīgas "Dinamo" - Monreālas "Canadiens" (2:4)
Deviņdesmitajos gados, strauji attīstoties komercializācijai, sporta pils gaiteņos tika izvietotas vairākas preču tirdzniecības vietas.
1992.gada 3.novembrī Rīgas Sporta pilij tiek piešķirts Nacionālās sporta bāzes statuss. Tās apsaimniekošanai tiek izveidota speciāla akciju sabiedrība ar slaveno hokejistu Helmutu Balderi priekšgalā.
Rīgas Sporta pilī bez hokeja mačiem, ir bijušas arī basketbola un tenisa spēles, kā arī daiļslidošana. Šeit ir notikuši arī dažādi kultūras pasākumi, tai skaitā ļoti populārās "Mikrofona" gada dziesmas aptaujas.
Skumjais fināls: 2007.gada 16.maijā Rīgas Sporta pils tika slēgta un 2008.gadā to nojauca. Grandiozie plāni: uzbūvēt šajā vietā 100 miljonus vērtus dzīvokļu, biroju un viesnīcu ēku kompleksu, tā arī netika realizēti..
Ievēroju, ka Pirāts pēd. laikā raksta visai nostaļģiska satura rakstus par padomju būvēm. Protams, tās bija sava laika pērles, bet, jāpiekrīt, ka laiks iet uz priekšu un nekas nav mūžīgs... Skumjāk ir tad, ja ļauj aiziet nebūtībā kādai iespaidīgai būvei, bet tās vietā uzcēļ prastu skārda angāru ar kārtējo lielveikalu.
Žēl, ka par izlasi ne vārda, jo līdz Arēnas uzcelšanai, arī izlasei Sporta Pilī bijuši labi mači - gan skaļas un svarīgas uzvaras, gan brutāli kautiņi...
tur notika šī spēlē - dēļ tās vien vajadzēja šo vietu saglabāt.
https://www.youtube.com/watch?v=Tji54zgcmFo&feature=youtu.be
Es vēl paguvu aiziet uz hokeja spēli Sporta pilī. Nekas jau īpašs, bet apziņa patīkama.
Viss noveco un vietā nāk jauns. Tā tam būs būt it visā. Skumt galīgi nav iemesla. Paskat, Sporta pils vietā ir Arēna Rīga un nebūt nav sliktāka.
Tais laikos es vēl par hokeju tik ļoti nefanoju un arī ar naudām tā bija kā bija. Līdz ar to sporta pilī uz ledus pasākumiem esmu bijis tikai uz kaut kādu bērnu izrādi ledus baleta formātā
Labs raksts