Neliels ieskats, ko tad īsti nevarēja nopirkt padomju laikā vai kam bija liels deficīts.
PSRS laika nenopērkamās preces123
2033
19
Košļenes- Mūsdienās tu vari ieiet jebkurā veikalā un ieraudzīt, ka košļeņu klāsts ir ļoti liels un problēmas, lai iegādātos tās mūsdienās nav, ja protams ir nauda, bet padomju laikā lidz 80. gadiem šai precei bija liels deficīts un iegādāties tās varēja pārsvara no jūrniekiem, kas atbraukuši no ārzemēm un sapirkušies šos gardos brīnumus. viena paciņa kurā bija 5 tāfelītes maksāja 1.5 rubļi ( apmēram 1.5ls) Protams bija arī tādi kuri sapirkās košļenas par 1.5 rubļiem un tālāk pārdeva par 2 un pat 2.5 rubļiem, tāds sava veida biznes kurš tajā laikā nebija atļauts.
džinsi- arī šai precei bija liels deficīts un tā skaitijās kontrabandas prece. Tuvākā vieta kur džinsus verēja nopirkt bija Zviedrija. Džinsi Latvija maksāja sākot no 100 rubļiem un pat līdz 200 rubļiem un, ja tu biji nopircis džinsus un kaut vai gadu biji viņus nēsājis tik un tā viņus varēja pārdot par tādu pašu summu. Protams pats arī varēja šut, bet džinsu audums arī bija grūti dabonams un bija dārgs. Ā un interesants fakts tiek uzskatīts, ka džinsus izgudroja latvieties vārdā Jēkabs.V.Dāvis.
Reklāma
Tualetes papīrs- lieta bez kuras es domāju mēs ikdienā nevaram iztikt, ja vien negribam sēžam vietu slaucīt ar avīzi. Padomju laikā, lai šo preci dabūtu bija jāstāv mežonīgi garas rindas, bet dabonot to, cilvēki lepni dēvās uz mājām, jo, tad dibenam bija īsti svētki. Šī prece nebiija dārga, bet kā jau teicu bija ļoti garas rindas, lai dabūtu tualetes papīru.
Lodīšu pildspalvas- bez šīs lietas es domaju nevar iztikt neviens mūsdienu skolnieks, bet padomju bērniem lidz 70. gadiem šī lieta nebija pieejama, lai gan šo lietu pasaule izmantoja jau vairāk nekā 20 gadus padomju savienība šīs preces vel nebija. Vēlāk sāka parādīties pildspalvas kurās bija vairāki kodoliņi ar dažadam krāsam, pildspalvas nebija no lētajām tapēc , ja kādam tāda bija tad viņš jau bija kruts.
Ārzemju plates- ar šo preci gan toreiz bija lielas problēmas, jo, ja kāds gribēja klausīties tā laika labākos mūziķus piemēram, kā Beatles, Bony M, ABBA, nācās šķirties no tā laika savas visas algas, apmēram 150 rubļiem. Nopirkt ārzemju plates protams atkal varēja caur jūrniekiem vai cilvēkiem kuri bija atbraukuši no ārzemēm un sapirkušies šīs plates.
un rakstu taisa puika, kas pat īsti audzis padomijā nav 
