Runājot par Otro pasaules karu, mēs biežāk apspriežam notikumus, kas risinājās Eiropā. Filmas un stāsti parasti tiek veidoti par D-dienu, Holokaustu vai cīņu pret nacistiem. Karadarbība Klusajā okeānā un Āzijā tiek plaši aizēnota. Bet Klusais okeāns bija vieta daudzām brutālām kaujām. Šajā zonā tika nogalināti apmēram 36 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni puse no visiem karā kritušajiem. Cīņas Klusajā okeānā un Āzijā notika ar tikpat lielu naidu kā Eiropā. Iespējams, ka savas brutalitātes dēļ tas bieži netiek apskatīts vēstures stundās.
Uzbrukums Pērlhārborai un karadarbības sākums
Karš Āzijā un Klusajā okeānā sākās 1941. gada 7. decembrī, kad debesis virs Pērlhārboras piepildīja simtiem japāņu kaujas lidmašīnu. Paralēli tam Japāna veica uzbrukumus Āzijas DA daļā. Lai arī ASV gatavojās tam, ka Japāna varētu uzbrukt, viņi negaidīja, ka tas notiks Pērlhārborā. Tiesa, Rūzvelts 3 dienas pirms uzbrukuma gan it kā tika brīdināts. Pastāv teorija, ka Rūzvelts ignorēja brīdinājumu, lai būtu iemesls uzsākt karu. Uzbrukums bija tik negaidīts, ka virsnieki sākumā pat neaptvēra notiekošo. Kāds kareivis pat izteicās, ka tās ir labākās mācības, kādas ir bijušas. Dažu minūšu laikā, tika nogremdēts kuģis ''Arizona'', uz kura atradās vairāk kā 1000 vīru. Tad tika nogremdēts kuģis ''Oklahoma'' ar 400 cilvēkiem uz klāja. Uzbrukums bija beidzies mazāk nekā 2 stundu laikā. Katrs kuģis bija cietis nopietnus bojājumus. Uzbrukts tika arī ASV bāzēm Guamā, Veika salā un Filipīnās, britu kolonijām un Sabiedroto spēkiem no Lielbritānijas, Jaunzēlandes, Kanādas un Austrālijas. Tāpat Japāna iebruka Taizemē un uzbruka ķīniešiem, kuriem bija visvairāk ievainoto šajā karadarbības zonā. Tā bija liela uzvara Japānai, bet tika pamodināts ienaidnieks, kas viņus iznīcināja. No 1941.-1942. gadam ASV bruņotajos spēkos iesaistīto skaits vairāk kā dubultojās. ASV uzplauka naids pret japāņiem, pat ja viņi bija ASV pilsoņi. Ap 120000 cilvēku tika ieslodzīti tikai savas izcelsmes dēļ. Kara beigās Japāna būs cietusi otrus lielākos zaudējumus upuru ziņā.
Japāņu nežēlīgās darbības
Klusā okeāna - Āzijas teritorija bija nepatīkamākā vieta karošanai. Simtiem tūkstošu jauniesaukto ASV vīru drīz uzzinās, ka cīņas šeit bija nežēlīgākas kā Eiropā. Daļēji tas ir tādēļ, ka Japāna, lai arī parakstīja 1929. gada Ženēvas konvencijas, tās neratificēja, līdz ar to viņiem nebija iemesla izturēties pret kara ieslodzītajiem atrunātajā kārtībā. Jau pirms ASV iesaistīšanās karā Japāna bija parādījusi savu nežēlību. Sākot no 1937. gada 13. decembra, Naņdzjinas pilsēta Ķīnā 6 nedēļas pārcieta masveida nogalināšanu un izvarošanu. Bojā gāja 50000-300000 cilvēku. Tāpat ar cilvēkiem tika veikti eksperimenti. Piemēram, cilvēkiem tika apsaldētas rokas, lai veiktu pētījumus par to efektīvāko ārstēšanu. Kara gūstekņiem viņi teica, ka neuzskata viņus par tādiem. Viņus uzskata par zemākas rases pārstāvjiem, kuru dzīvībai nav vērtības. Japānas kara ministrija teikusi, ka neviens nedrīkst izbēgt, visus ir jāiznīcina un nedrīkst atstāt nekādas pēdas. Arī ar gūstekņiem tika veikti eksperimenti. Kādam asinsritē tika ielaists ūdens no jūras, kādam tika izņemta plauša, lai novērotu elpošanas sistēmas darbību, bet citam ārsts ieurba smadzenēs, lai mēģinātu izārstēt epilepsiju. Eksperimentiem nebija nekādas medicīniskās vērtības. Tāpat cilvēki tika piesieti pie staba vasaras saules svelmē. Ūdens tika novietots tieši tik tālu, lai to nevarētu aizsniegt. Japāņu sargi smējās par upuru ciešanām. Tiek uzskatīts, ka sargi dienu sāka ar paziņojumu, kuriem 10 vīriešiem būs jāiet rakt savs kaps. Kāds kaprālis no Austrālijas aprakstīja to, kā japāņu kareivji Jaungvinejā ēduši miesu no viņa drauga rokām. Tas nebija izmisuma solis bada dēļ, jo japāņiem bija pietiekoši daudz ēdiena. Šis nebija vienīgais tāds gadījums. Japāņiem tika dota atļauja ēst cilvēku miesu. Japāņu virsnieks Masanobu Cuī pat kritizēja padotos, ja tie nevēlējās ēst. Viņš teica, ka jo vairāk viņi ēdīs, jo vairāk degs viņu naida uguns pret ienaidnieku. Mūsdienās pašiem japāņiem ir grūti runāt par šiem notikumiem.
Amerikāņu darbības kara laikā
Arī amerikāņi mēdza nežēlīgi izturēties pret pretiniekiem. Kāds pulkvedis teicis: ''Nekādu ieslodzīto. Jūs nogalināsiet katru dzelteno k***s dēlu.'' Ar to gan viss nebeidzās. Amerikāņi dažreiz nodīrāja ķermeņus un vārīja kaulus līdz tie kļuva tīri. Tos paturēja kā suvenīrus. Viens kareivis nosūtīja nopulētu galvaskausu kā dāvanu mīļotajai, bet cits pagatavoja vēstuļu atveramo nazi no kaula un nosūtīja to prezidentam. Rūzvelts teicis, ka tā esot tāda veida dāvana, kādu viņam patīkot saņemt. Marianas salās tika atrasts masu kaps. 60% līķu nebija galvaskausa.
Galvenās kaujas
Pagrieziena punkts bija Guadalkanalas kauja, kad 1943. gada februārī Sabiedrotajiem izdevās uzveikt japāņus. Kopš tā brīža Japāna nokļuva aizsardzības pozīcijās.
1945. gada Ivodzimas kauja bija viena no nāvējošākajām. Miruši vai ievainoti bija vairāk kā 27000 ASV karavīru. Bet upuri nebija veltīgi, jo ASV izdevās ieņemt svarīgu punktu. Karš tuvojās beigām.
Pēdējās dienās ASV kareivji ieradās Okinavā. Uz katra stūri viņiem bija jācīnās ar japāņiem, kuriem bieži vien nerūpēja sava dzīvība. Virs galvas lidoja kamikadzes, kuri ziedoja savu dzīvību, lai nogremdētu amerikāņu kuģi. Kad amerikāņi ieņēma Okinavu, viņi svinēja ar izvirtību un nežēlību, izvarojot aptuveni 10000 sievietes Okinavā.
Kara beigas
Parasti tiek uzskatīts, ka karu izbeidza atombumbas Hirošimā un Nagasaki. Tas kaut daļēji attaisnotu tūkstošiem nevainīgu cilvēku nāves. Bet ne visi domā, ka Japāna padevās tādēļ. Dienā, kad tika iznīcināta Hirošima, PSRS armija iebruka Japānas kontrolētajā Mandžūrijā. Viņi atbrīvoja vienu pilsētu pēc otras. Daži vēsturnieki uzskata, ka tieši tas bija padošanās iemesls. Imperatoram nerūpēja japāņu dzīvības, bet PSRS karaspēks Mandžūrijā radīja draudus viņam pašam.
ASV noslēdza vienošanos, ka piesegs Japānas eksperimentus, ja viņiem tiks nodota iegūtā informācija. Iespējams, ASV šis karš nav tik populārs tādēļ, ka pret Vāciju viņi bija kā varoņi, kas cīnījas pret briesmoņiem. Šajā gadījumā ASV paši mēdza pārkapt principus, lai satriektu pretinieku. Kā teica aktieris Toms Henkss, kura tēvs piedalījās karā, par šo karu nav pagodinošu stāstu.
