Ordeņi10

Vai mēs drīkstam pieņemt
4.maija režīma apbalvojumus ?

Pēdējā laikā varturi sākuši ļoti aktīvu apbalvojumu dalīšanu sev simpātiskām personām, kas parasti notiek divreiz gadā – 4.maijā un 18.novembrī. Pēc Viestura ordeņa un Atzinības krusta atjaunošanas kārtējās apbalvojamo partijas personu skaits nu jau sniedzas vairākos desmitos, un, ja šis process tādā veidā turpināsies, tad dažu gadu laikā teju ¼ daļa Latvijas iedzīvotāju tiks apordeņota. Šinī jomā 4.maija režīms, acīmredzot, ir nolēmis pārspēt PSRS režīmu, un 3 Zvaigžņu ordeņa kavalieru drīz būs vairāk, nekā savulaik t.s. sociālistiskā darba varoņu. Jau šis fakts vien liecina par augstākminēto pirmās brīvvalsts laikā radīto goda zīmju degradāciju. Taču galvenais ļaunums ir tas, ka vismaz 90% apbalvoto ir vai nu atklāti Latviešu tautas ienaidnieki, vai tādi, kas cenšas balansēt starp Latviešu un okupantu interešu aizstāvību, vai arī personas, kam vispār nav nekāda sakara ar Latviešiem un Latviju (piemēram, kādas valsts karaļnama staļļu puisis vai istabmeita…utt.). Ļoti retumis gadās, ka apbalvojamo vidū atrodams arī kāds zelta grauds – cilvēks, kas darījis Latviešu tautai labu, vai vismaz nedarījis tai nekā slikta. Negribu saukt nevienu vārdā, cilvēki, kam ir smadzenes galvā, paši izsecinās, kurš no apbalvotajiem kādai no iepriekš minēto personu grupām pieder. Tomēr gribētos atbildēt uz jautājumu – ko darīt tiešām krietnam cilvēkam, Latvju Patriotam, ja viņam brīnumainā kārtā pienāk paziņojums par kāda 4.maija režīma apbalvojuma piešķiršanu?
Vairumā gadījumu, protams, pirmā sajūta, kas pārņem šo cilvēku, ir gandarījums, it īpaši, ja apbalvotais ir jau vecumā pāri pusmūžam, sak, “beidzot manas rūpes tautas un valsts labā ar kaut ko ir novērtētas”. Šī sajūta ir normāla un dabiska, jo katrs cilvēks, it īpaši mūža nogalē, vēlas saņemt kādu atzinību par sava darba augļiem. Tomēr pēc tam vajadzētu sākt domāt tālāk – “pag, kas tad tie ir, kas mani apbalvo, vai mūsu tautas draugi? Nē taču – niknākie ienaidnieki! Bet kāpēc tad viņi man izsaka atzinību? Vai tad es esmu ar viņiem uz vienu roku? Vai tad mums ir kopīgi vai vismaz līdzīgi mērķi?”. Tik tiešām, gribot negribot jāsecina, ka apbalvojamā persona, acīmredzot, ir nepietiekami apliecinājusi sevi kā pastāvošās varas pretinieci, jo pretējā gadījumā nekādu atzinību no tās nebūtu saņēmusi! Tad jāspriež vēl tālāk – “kas ir tie citi, kam šis apbalvojums arī tiek piešķirts? Vai es nepazemošu sevi, stāvot rindā pēc ordeņa kopā ar atklātiem manas tautas ienaidniekiem? Tādā veidā es taču pielīdzināšu sevi šiem neliešiem!”. Visbeidzot, nedrīkstam aizmirst arī, ka šos ordeņus pasniedz – tā ir Rozenkreiceru (masonu) ložas locekle Veročka (pati, starp citu, divkārt apbalvota ar 3 Zvaigžņu ordeni), kura, kopš tika ievēlēta Valsts prezidentes amatā, ir darījusi Latviešiem tikai ļaunu. Skaidrs, ka jebkurš Īsts Latvietis pret šo personu jūt izteiktu riebumu un nespēs nēsāt ordeni, kas pieņemts no viņas netīrajām rokām. Faktiski, pieņemot apbalvojumu, cilvēks tādā veidā apliecina, ka vismaz pasīvi atbalsta Veročkas&Co izvērsto plānveida genocīda programmu pret Latviešu tautu.
Tātad, secinājums ir skaidrs – lai cik tas nebūtu sāpīgi un nepatīkami, īstam Patriotam vajadzētu rast sevī spēku atteikties no 4.maija režīma ordeņiem un goda zīmēm, pie viena arī publiski paziņojot, kādu iemeslu dēļ viņš(a) tā rīkojas. Diemžēl, cik man zināms, tad Lidija Doroņina-Lasmane ir vienīgā persona, kas politisku iemeslu dēļ ir atdevusi atpakaļ viņai piešķirto bļembuku, jo nevēlējās stādīt sevi blakus kompartijas funkcionāriem un čekas aģentiem. Pārējie šo ordeni ir pieņēmuši, tādā veidā, atkārtoju un uzsveru vēlreiz, netieši pauzdami atbalstu noziedzīgajam 4.maija režīmam un tā politikai.
Protams, nedrīkst zaudēt ticību, ka pienāks laiki, kad mūsu valsts priekšgalā būs krietni godavīri, no kuru rokām pieņemt apbalvojumus katram normālam Latvietim būs gods, nevis kauns. Mums jācīnās, lai tas notiek pēc iespējas ātrāk, un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai tas notiks vispār. Taču kādā veidā mums izteikt pateicību tām sirmajām galvām, kas ir daudz darījušas Latvju tautas labā, bet, kas, visticamāk, vairs nesagaidīs brīdi, kad Latviju vadīs normāli Latvieši, nevis cionistu-masonu režīma ielikteņi?
Mana atbilde ir šāda – patiesi nacionālajām organizācijām jāpavienojas, jārada savs (piemēram, Ugunskrusta) ordenis, kuru ordeņa Dome, kura sastāvētu no neapstrīdami patriotiskiem Latviešiem, tad arī piešķirtu tiem, kas, pēc ordeņa Domes viedokļa, būtu to pelnījuši. Starp citu, šāds precedents jau ir – nodibināts fonds “Lāčplēsis”, kurš izveidojis “Lāčplēša goda zīmi” un piešķir to pēc saviem ieskatiem. Ar nožēlu jākonstatē, ka arī šo apbalvoto ļaužu skaitā lielākoties ir Latvju tautas ienaidnieki, un šis neoficiālais ordenis ir ne mazāk degradēts kā oficiālie 4.maija režīma apbalvojumi. Kārtējo reizi ir nozākāts Svēts Latviskuma simbols – eposs “Lāčplēsis”, kā arī Lāčplēša Kara Ordenis, ko piešķīra tiešām īstiem varoņiem par patiesiem nopelniem kaujas laukā. Bet varbūt mēs tomēr spējam izveidot tādu ordeni, ko būtu gods, nevis kauns nēsāt katram Īstam Latvietim? Tam nekādā ziņā nav jābūt no dārga metāla, galvenais, lai to saņemtu tikai un vienīgi Patiesi Latvju Varoņi! Padomāsim par to, sametīsimies kopā un izveidosim šādu apbalvojumu!
Lai mums veicas šai svētajā darbā! CĪŅAI SVEIKS !!!

29.12.2004. AIVARS GEDROICS