Okeānija1

Augstākais kalns ir Džaja jeb Karstensa piamīda – 5030 m vjl.

Mikronēzija – Mazās salas - Gilberta salas, Karolīnu salas, Marianas salas, Māršala salas.

Mūsdienās gandrīz visa Mikronēzija, izņemot Guamu, Veika salu un Ziemeļu Marianas, ir neatkarīgas valstis.

Mikronēzija sastāv no vairāk kā 2000 mazu saliņu, kas izsētas plašā Klusā okeāna reģionā.

Melanēzija – Melnās salas – Bismarka arhipelags, Jaungvinejas sala, Jaunhebridu salas, Jaunkaledonijas sala, Jaunzēlandes salas, Zālamana salas.

 Melanēzijas (sauszemes) platība - 940 000 km², 6,5 miljoni iedzīvotāju.

 Melanēziešiem raksturīga tumša ādas krāsa.

Polinēzija – Daudzās salas – Biedrības salas, Fēniksa salas, Fidži salas, Havaju salas, Kuka salas, Laina salas, lieldienu salas, Marķiza salas, Samoa salas, Tuamotu salas, Tubuai salas.

Polinēzijas teritorija aptver ap 50 miljonus km², taču sauszemes platība ir ap 294 000 km².

Daļa Polinēzijas salu ir ar vulkānisku izcelsmi, daļa - veidojusies no koraļļu rifiem. Mazās koraļļu rifu saliņas bieži grupējas ieapaļas formas salu grupās – atolos.

Lielākais atols – Kvadžaleina atols (Māršala salas) – 1700 .

Atols ir koraļļu gredzens ar lagūnu vidū un paceļas nelielā augstumā virs jūras līmeņa. Parasti atoli nepaceļas augstāk par 4-6 metriem. Atoli var būt līdz 50 km. diametrā un pat lielāki.

Kokospalma parsvarā aug okeāna piekrastē. Plamas dod ražu līdz 70 gadu vecumam. Gandrīz 30 m augstā stumbra galōtnē izaug čemuri ar iegareniem, zaļiem riekstiem cilvēka galvas lielumā. Čemurā ir pa 15 – 20  riekstiem. No palmas gadā iegūst 60 riekstus. Tie ir smagi un to čaumala ir bieza un cieta. 

Kivi, ko mēdz saukt par ķīnas ērkšķog, ieveda Jaunzēlandē aptuveni 1900. Gadā. Jaunzēlandieši ogas nosauca putna Kivi vārdā, jo tām ir pūkaina miziņa. Kivi dārzi ir iedalīti sektoros, ko nošķir dzīvžogi. Augļi ir tik maigi, ka tos novāc ar cimdiem rokās un liek speciālos priekšautos.

Sāgopalma ir 4 – 12 m augstas un zied 7 – 9 gadu vecumā. To ziedkopas ir garas. Pēc augļu nogatavošanās palma iet bojā. Palmas cērt īsi pirms ziedēšanas – tad stumbra serdē ir visvairāk cietes, no kuras iegūst sāgo. No sāgo iegūst putraimus; tos lieto putrām, pudiņiem, konditorejas izstrādājumiem.