Tagadējā novada teritorija bijusi apdzīvota jau pirms 3000 – 5000 gadiem - par to liecina arheoloģiskie izrakumi Ogrē un tās tuvākajā apkārtnē. Pirmo reizi Ogres puse minēta Livonijas Indriķa hronikā (1225. – 1226.), jo Ogres upes (hronikā tā minēta kā Vogene) lejtecē 13. gs. notika Livonijas ordeņa un polockiešu kaujas. Vēlāk Ogres upes (Wogena, Woga) vārds atrodams senajās kartēs, līgumos, robežu noteikšanā.
Ogres skvērs. 1930.- gadi.
Gājēju tilts pār Ogres upi Ogres pilsētā atrodas lejpus dzelzceļa tiltam. Metāla un dzelzsbetona konstrukcijas gājēju tilts, novietots uz masīviem balstiem, kas mūrēti no kaltiem laukakmeņiem. Tilta pārseguma daļa ievērojami šaurāka par balstiem - balsti sākotnēji būvēti lielākam tiltam.
Ogres dzelzceļa tilts ap trīsdesmitajiem gadiem. Šo tiltu 1944. gadā uzspridzināja un pēc krievu kara inženieru projekta to atjaunoja 1945. gadā vācu kara gūstekņi.
Stacija Ogre ierīkota neapdzīvotā vietā līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga - Daugavpils (1861) būvniecību. Staciju atklāja 1861. gada 17. septembrī. Savu nosaukumu tā aizguva no Ogres upes. Apdzīvotas vietas nosaukums vēl 1874. gadā bija Dačnoje mesto pri stancii Oger.
Ogres Evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1930. gadā. Baznīcas projektu izstrādāja Haralds Kundziņš.
Sanatorijas ēka celta no 1928. līdz 1930. gadam pēc Kārļa Bikšes projekta funkcionālisma stilā.
Ogre kā gaisa un peldu kūrorts savu uzplaukumu piedzīvoja 20. gadsimta 30.gados. Pateicoties skaistajai dabai, veselīgajam klimatam un mērķtiecīgai pilsētas domes darbībai, Ogre kļuva par iecienītu atpūtas un veseļošanās vietu gan vasaras, gan ziemas sezonā. Atpūtnieku vajadzībām kalpoja trīs peldētavas, laivu piestātne, sporta spēļu laukumi, tenisa laukumi, viesnīcas un pansijas, peldu iestāde, slēpotāju tramplīns Zilajos kalnos. Pēc Otrā pasaules kara Ogre zaudēja kūrortpilsētas raksturu un kļuva par rūpniecības centru ar strauji augošajam iedzīvotāju skaitam neatbilstošu, vāju infrastruktūru. Īpaša loma kardinālajās pārmaiņās bija rūpniecības gigantam - Ogres trikotāžas kombinātam. Daļu vasarnīcu apbūves nomainīja daudzstāvu namu masīvi.
Nams Brīvības ielā Nr. 18. 1930. gadi.
