Manā pilsētā pat ir nostāsts par Ērģelnieku un es domaju jums to parādīt!!
Lubanas vecie kapi ir vismaz 400-500 gadus veci. Kapu centra atrodas senas, bijušas kaplicas pamati. Neliela kaplica tauta tikusi saukta par kaulu naminu. Pamatos iemurets neliels dzelzs krusts, kas kadreiz atradies pret to pašu vietu uz kaplicas jumta škores ziemelu gala. Veca kaplica Pirma pasaules kara un turpmakajos juku laikos neremonteta, kluvusi nelietojama un 1932.gada sabrukusi. Pie kaplicas ziemelu sienas bijusi piestiprinata metala plaksne,- ta bijusi loti veca, uzraksts bijis gandriz izzudis, tikai viena vieta varejis izlasit vardu vai varda dalu königlich... Taja laika vel daži vecakas paaudzes cilveki zinajuši stastit, ka pie kaplicas sienas apglabats Zviedru kara laika (1600-1629) kritis Zviedrijas karaliskas armijas augsta ranga virsnieks.
Netalu aiz jau pieminetajiem kaplicas pamatiem atrodas legendam apvitais veca draudzes ergelnieka un skolotaja Štamma kaps. Vinš darbojies 19.gs. sakuma, miris ap 1850.gadu. Bijuša ergelnieka kapu sedz 2 granita plaksnes, kas kopa saskruvetas ar metala bultam. Nemiera plosits jau dzive, ari miris nevarejis atrast mieru, un pec vina naves bieži baznica pusnakti skanejušas ergeles. Lubanas iedzivotaji nosprieduši, ka to speletajs ir nesen mirušais Štamms. Par visu kapu tikusi uzlikta bieza granita plaksne, bet spelešana nakti turpinajusies. Tad uzlikta vel otra plaksne, un tas abas kopa saskruvetas metala bultam. Tad Štamms nakti ergeles nav spelejis.
