Noslēpumi: Ēģiptes piramīdas. 1.daļa.63

Pirmās aizdomas par Ēģiptes piramīdu vecumu izteica ASV arheologs Džons Entonijs Vests (John Anthony West). Pētot pašas piramīdas un konkrēti Sfinksas statuju, viņš pievērsa uzmanību erozijai un kaļķim, kas vēl bija palicis uz statujas. Protams, ka akmeņi, kuri ir 4,500 tūkstošus gadus veci nevar izskatīties jauni. Tomēr, lai kvalitāte akmeņiem zustu, uz tiem ilgā laika posmā iedarbojās ūdens un saule. Ar sauli tā kā viss būtu kārtībā. Sahāras tuksnesī tas būtu pietiekoši. Toties ar ūdeni ir kā ir. Ūdenim jābūt būtu ļoti daudz. Lietum vajadzētu līt vairāk kā simts gadus no vietas, lai tas varētu atstāt tādas pēdas uz Sfinksas un piramīdām, kuras var redzēt vēl šodien, taču Sahāra pa lielam ir sauss tuksnesis. Vai tad nē? Oficiālā vēsture reāli par to klusē. Taču ko mums stāsta klimatologi.  

Izrādījās, ka ūdens Sahārā kādreiz bija ļoti daudz. Upes un ezeri burtiski šo tuksnesi pildīja ar ūdeni. Agrāk Sahāra bija plaukstoša zeme. Taču tas bija 10,000 līdz 12,000 gadus atpakaļ. Kā saka klimatologi, agrāk Sahāra bija auglīga zeme ar patīkamu un mērenu klimatu, kur protams arī lija lietus. Te nu arī ir izskaidrojums no kurienes uz Sfinksas un piramīdām ir atrastās no ūdens atstātās erozijas, kas vēl ir saglabājies līdz mūsdienām. Viss it kā nostātos savās vietās, ja oficiāli tiktu atzīts, ka Sfinksa un pašas piramīdas tapa nevis 4,500 tūkstošus gadus atpakaļ, bet kā minimums vismaz vēl 7,500 tūkstošus gadus vēl senāk, kad Sahāra bija auglīga zeme ar pietiekoši mitru klimatu. Taču 7-8 tūkstošu gadu robs ir pārāk liels. Tas nozīmē, ka mēs patiesībā neko nezinām par to kāds bija senais cilvēks, kā viņš dzīvoja, ko mācēja un pats galvenais – kur pie velna viņš pēkšni bez pēdām pazuda... Lai gan Piramīdas un Sfinksa nav vienīgais pierādījums, ka vēstures grāmatas mums sprauž batonus ausīs un tas viss tika būvēts vismaz 10-12,000 tūkstošus gadus atpakaļ.  

Lai pierādītu šo hipotēzi no cita skatu punkta, kāda ASV arheologu studentu grupa palūdza NASAi, lai tā viņiem izveido zvaigžnu karti, pēc kuras atkal varētu noteikt piramīdu vecumu. Rezultāts šai hipotēzei piepildīja visas cerības. Jo izrādās Sfinksas statuja pati var pateikt precīzu gadu savai tapšanai. Kā?  

Izveidojot zvaigžņu karti (precīzāk būtu zvaigznāju) un izmantojot datorprogrammas palīdzību, var noteikt kāds bija zvaigžņu novietojums debesīs dažādos šīs planētas brīžos, tajā skaitā arī to, kad būvēja Sfinksu un piramīdas. Kā zināms, zemes ass attiecībā pret sauli un Piena ceļa galaktiku pastāvīgi griežās, ieejot dažādos laikmetos. Laikmeta maiņa notiek ik pēc 25,950 tūkstošiem gadu, kas arī ir starta punkts (Starpcitu, mēs 2012.gada decembrī no Zivs laikmeta iegājām Ūdensvīra laikmetā un uzminiet kurā datumā? Jap, tajā pašā, kurā beidzās Maiju kalendārs. Sīkāk par šo noskatieties filmu The Zeitgeist). Arheologi paņēma Sfinksas ģeogrāfiskās koordinātes un salīdzināja planētas Zeme atrašanos vietu zvaigžņu kartes modelī.  

Sfinksa skatās gandrīz precīzi uz dienvidiem. Punkts, uz kuru skatās Sfinks kustās precīzi pa horizontu, kur ceļo visi 20 zodiaka zīmju zvaigznāji (strēlnieks, vērsis utt.).Taču kustās tie zvaigznāji otrā virzienā. Mūsdienās, kā jau minēju, Sfinksas skats no Zivs zvaigznāja 2012.gada 21.decembrī pievērsās Ūdensvīra zvaigznājam. Taču Sfinks tā celšanas laikā skatu vērsa uz Lauvas zvaigznāju, jeb laikmetu. Vajadzēja tikai izskaitīt cik ilgs laiks ir pagājis no no šim brīdim, līdz tam. Rezultāts amerikāņu pētniekiem likās pārsteidzošs.  

Izpētot iegūtos rezultātus, minētā amerikāņu arheologu studentu grupa izskaitļoja, ka Sfinksas skats, kas tagad ir vērsts uz Ūdensvīra zvaigznāju, atpakaļ skaitot uz Lauvas zvaigznāju, ir pagājuši 10,500 tūkstoši gadi p.m.ē. Tas nozīmē, ka gan Sfinksai, gan piramīdām ir 12,500 tūkstoši gadi. Un ko tagad teiksiet?

Liekās, kas tur grūts vēsturniekiem izlabot šo kļūdu un ierakstīt pareizus gada skaitļus. Mūsdienu cilvēkiem šāda 7,000 + tūkstošus gadus starpība neliekas īpaši principiāla un pat svarīga. Taču dažiem tas ir daudz sarežģītāk nekā mums liekas. Tas nozīmē, ka visa cilvēces vēsture ir vienkārši nepareiza. Stabilitāte taču nomierina un ļauj tālāk mums maksāt nodokļus vai ne? Taču nezināmais vienmēr biedē. Un ticiem tam, mēs nezinām ļoti daudz... Tas arī nozīmē to, ka nāksies tiem cilvēkiem, kuri to visu slēpa, atbildēt, kurš uzbūvēja šīs grandiozās celtnes 12 tūkstošus gadus atpakaļ, kad oficiālā vēsture mums saka cilvēks it kā no četrkājainā kļuva par divkājainu radību. Varbūt citplanētieši? Dievi, kas nolaidās no debesīm? Vai varbūt kāda cita augsti attīstīta civilizācija, kas reiz dzīvojusi uz šīs planētas. Iedomājieties kādas kaudzes vēstures grāmatu vajadzētu burtiski izmest miskastē? Cik daudziem vēsturniekiem vajadzētu atzīt savas kļūdas. Cik daudziem miljardiem cilvēku vajadzētu izmainīt visu savu skatījumu uz vēsturi, kas ir tā ērti iekārtojies šobrīd. Un vēl izskaidrot visu to, kā cilvēki un viss pārējais radās, vienlaicīgi atklājot tiešām šokējošus faktus.

Turpinājums sekos...