kuru izcelsmi ārsti vēl arvien nevar izskaidrot.
Noslēpumainas epidēmijas23
Ekonomo letarģiskais encefalīts.
Šī slimība sākās kā pilnīgi parasta, ikdienišķa saaukstēšanās. Dažas dienas cilvēciņi cītīgi dzēra aveņu tēju, aspirīnu jeb kadas ārsta parakstītas mikstūras un vienalga jutās draņķīgāk un draņķīgāk. Bet pēc tam gandrīz vai pārakmeņojās- acīs nekādas izteiksmes, mute sašķiebta tādā kā bezskaņas kliedzienā. Cilvēks vienkārši tā guļ slimnīcas gultā, un neviens pat lāga nesaprot, kas ar viņu ir un ko ar to visu darīt.
Un pēc tam pienāk tā saulainā diena, kad cilvēks pamožas. Bet pamožas tāds, it kā viņā būtu iemiesojies marsietis. Sākumā cilvēks ir pilnīgi vienaldzīgs pret visu, pat pret saviem bērniem, bet pēc tam kļūst arvien agresīvāks, līdz sāk burtiski mesties seksuāli vardarbīgā veidā virsū visiem pēc kārtas. Tas nav šausmu filmas sižets, bet reāla slimība, kura plosījās apmēram 10 gadus- sākumā Eiropā, pēc tam visā pasaulē. Pirmos saslimšanas gadījumus pie Verdenas konstatēja austriešu ārsts Ekonomo 1916. gadā. 1927. gadā slimība kā radusies, tā arī pazuda bez pēdām.
Lēkājošie francūži no Menas
Pirmo reizi šo dīvaino slimību fiksēja amerikāņu ārsts- neiropatologs Džoržs Bērds 1878. gadā. Viņš pievērsa uzmanību tam, ka daudzi meža cirtēji, pie tam parasti franču izcelsmes kanādieši, kuri dzīvoja Musheda ezera rajonā Menas štata ziemeļos, ik pa brīdim palecas un iespiedzas kā meitenes, kuras ieraudzījušas žurku.
Šie paniski bailīgie francūži nebija vienkārši bailīgi- negaidīti vētraina reakcija varēja sekot jebkuram sadzīves troksnim un pat kolēģa lūgumam "Paklau, pasvied man vienu aliņu!"
Ļoti nepatīkams stāvoklis, īpaši cilvēkiem, kuriem lielāko dienas daļu nākas pavadīt ar cirvjiem rokās.
Breinerdas diareja
Tas ir ka dizentērija vai salmonelloze, tikai vēl ļaunāk.
Ja kādam ir gadījies dabūt kādu no šīm slimībām, tad viņš zina, kā tas ir- skriet uz tualeti 10- 20 reizes dienā- sasodīts, tas jau nozīmē gandrīz vai dzīvot tualetē!. Un tad iedomājies, ka šitas ārprāts velkas mēnešiem, tu pārvācies uz dzīvi tualetē, droši vien pat guli tur, jo kāda jēga norāpties no poda, ja tūlīt jāskrien atpakaļ...Apmēram tā ir pie Breinerdas diarejas. Šo slimību nosauca pilsētas vārdā, kur tā tika konstatēta pirmoreiz un uzreiz gandrīz visai pilsētiņai- 122 cilvēkiem. Komplektā caurejai vēl nāca vemšana, krampji un nepārtraukts nogurums.
Bija doma, ka šai slimībai ir kāds sakars ar nevārītu pienu- bet vienalga nav skaidrs, kāpēc tā moca cilvēkus tik ilgi.