Nolādētais dimants...83

Un atkal atrodoties Luija XVI un karalienes Marijas Antuanetes īpašumā, dimanta lāsts paveica savu. Pēc grūtībām un sarežģījumiem pilnas valdīšanas, 1789. gadā Lielās franču revolūcijas laikā abiem tika veikta giljotīna. Pēc šī notikuma Houpa dimants tika ievietots muzejā, no kurienes tas kopā ar citām rotaslietām atkal tika nozagts. Vēlāk lielākā daļa nozagto lietu tika atgūtas, bet zīmīgais Houpa dimants uz laiku bija pazudis.

Pirms tas tika atrasts Londonā, vēsturnieki uzskata, ka tas bija atradies pie Spānijas karalienes Marijas Luīzes. Šajā laikā dimantu vēlreiz pārvīlēja holandiešu juvelieris Vilhelms Falss, kurš vēlāk mira pilnīgā vientulībā, savukārt viņa dēls Hendriks, kurš nozaga tēvam dimantu, neilgi pēc tam izdarīja pašnāvību. 1813. gadā to nopirka kāds Henrijs Filips Houps un patiesībā tikai kopš sī brīža tao sāka saukt par Houpa dimantu. Tāpat kā iepriekšējos dimanta īpašniekus, arī Houpa ģimeni sāka vajāt dažādas nelaimes. Viņš paspēja zaudēt visas savas bagātības un bankrotēja. Pēc Henrija nāves dimants tika nodots viņa mazdēlam lordam Frensisam Houpam, kurš laikam bija sapratis dimanta nelaimes nesošo auru un atkārtoti centās to pārdot. 1901. gadā, kad viņš bija zaudējis visu savu īpašumu, viņa prasība beidzot tika apmierināta.

Kopš tā laika Houpa dimants paspēja izpostīt vēl vairāku ģimeņu dzīvi. Vispirms tas nonāca pie kāda krievu aristokrāta Ivana Kanitovska, kurš uzdāvināja to savai mīļotajai franču aktrisei Lorēnai Ladū, bet īsi pēc tam pats viņu izrādes laikā nošāva. Pašu Kanitovski drīz vien nodūra krievu revolucionāri. Vēlāk dimants nonāca pie grieķa Simona Montaridesa, kurš kopā ar visu savu ģimeni gāja bojā autoavārijā, nokrītot no kraujas. Pat turku sultāns Abduls-Hamids II, kura īpašumā Houpa dimants pabija pavisam neilgu laiku, 1909. gadā tika gāzts no troņa.

Kas tālāk? Protams, ka tas vēl nav viss. Houpa dimants kopā ar juvelieri Simonu Frankelu aizceļoja uz ASV, kur tika nodots citam juvelierim Pjēram Kartjē, kurš meklēja bagātu pircēju. Viņa ilgie meklējumi apstājās pie kādas ekscentriskas kundzes Evalīnas Volšas Maklīnas, kura piekrita iegādāties dimantu pat pēc visiem briesmu stāstiem, kuri to pavadījuši. Viņa bija pārliecināta, ka viņai jau nu noteikti nekas nenotiks un skaistais zilais dimants viņai nesīs veiksmi. Diemžēl nedaudz vēlāk viņas dēls gāja bojā autoavārijā, meita izdarīja pašnāvību, bet vīrs sāka slimot ar psihiskiem traucējumiem un mira psihiatriskās slimnīcas palātā.

1949. gadā pēc Maklīnas nāves Houpa dimants tika izsolīts un to iegādājās Ņujorkas juvelieris Harijs Vinstons. Iespējams, iespaidojoties un lāstu apvītajiem nostāstiem, Vinstons nolēma dimantu uzdāvināt Smithsonian muzejam Vašingtonā, kur tas atrodas vēl šodien.

Pēc tam, kad Houpa dimants tika nogādāts muzejā, Džeims Tods, kurš to transportēja uz muzeju, cieta smagas abu kāju traumas pēc tam, kad tām pārbrauca pāri smagā automašīna, viņa sieva mira ar sirdstrieku, suns nesaprotamos apstākļos nožņaudzās ar siksnu un visbeidzot viņa māju piemeklēja ugunsgrēks. Šobrīd izskatās, ka neviens nav ieinteresēts iegūt to savā īpašumā, jo muzejs pirkšanas piedāvājumus nav saņēmis.