Noklusētais NLO karš Antarktīdā
2. daļa - Atklājot NLO patieso izcelsmi
Pirmā daļa - http://www.spoki.lv/vesture/Noklusetais-NLO-kars-Antarktida/310482
Trešā daļa - http://www.spoki.lv/vesture/Noklusetais-NLO-kars-Antarktida-/470104
============================================================
Birds bija pazudis 3 stundas. Kas notika tajā lidojumā?
No Birda dienasgrāmatas: 9:15 - Tālumā izskatās, ka redzami kalni.
10:00 - Mēs šķērsojam mazo kalnu apgabalu un joprojam turpinām
"Aiz kalnu apgabala ir ieleja ar mazu upi vai strautu plūstam pa vidu. Te nevajadzēja būt zaļai ielejai!"
10:30 - Redzam vēl zaļus paugurus. Āra termometrs rāda 74 grādus pēc Fārenheita (23 grādus pēc Celsija)
Uz ostas pusi bija lieli meži, kas aug uz kalnu nogāzēm. Mūsu navigācijas instrumeti joprojam griežas, žiroskps šūpojas turp un atpakaļ.
"Gaisma šeit izskatās savādāka"
11:30 - Ainava zem mums kļūst līdzenāka un normālāka... Priekšā mēs pamanām to, kas izskatās pēc pilsētas!!! Tas nav iespējams!
Mans Dievs!!! Mēs radzam dīvainus lidaparātus. Tie strauji tuvojas! Tiem ir diska forma un tie staro.
11:35 - Mūsu radio iečerkstas un ir dzirdama balss, kas runā angliski, varbūt ar nelielu akcentu: "Sveicināti mūsu zemē, Admirāl. Mēs jūs nosēdināsim tieši pēc 7 minūtēm. Atslābinaties, Admirāl, jūs esat labās rokās".
Es atkal pavelku vadības sviras. Tās nereaģē!!! Mēs esam ierauti kādā neredzamā pievilkšanas starā! Lidmašīna viegli nodreb un sāk nolaisties, itkā atrastos kādā lielā, neredzamā liftā!
11:45 - Pēc piezemēšanās Admirāli un radistu uz pilsētu aizveda gari blondi vīri... "Pilsēta liekas veidota no kristāliska materiāla."
"Drīz mēs nonākam līdz lielai ēkai, kādu es nekad nebiju redzējis. Tā izskatās līdzīga Frenka Loida Raita dizainam"
Viens no maniem namatēviem ierunājās. "Nebaidieties, Admirāl, jums būs tikšanās ar Saimnieku..." Es gāju iekšā...
Es redzu vīru ar delikātām iezīmēm un gadu raupjumu uz viņa sejas. Viņš sāka runāt: "Es jūs sveicinu mūsu zemē, Admirāl."
"Mēs jums ļāvām šeit ieraties, jo jūs esat dižciltīgs un labi pazīstams Virszemes pasaulē, Admirāl." Virszemes pasaule, es pie sevis noelšu!
"Jā," saimnieks atbild ar smaidu, "Jūs atrodaties Arianni zemē, Zemes iekšējā pasaulē. Mēs jūsu misiju ilgi neaizkavēsim un jūs droši tiksiet nogādāti virszemē.
Bet tagad, Admirāl, es jums pateikšu, kāpēc esat šeit izsaukts.
"Mūsu interese sākās uzreiz pēc tam, kad jūs uzspridzinājāt pirmās atombumbas virs Hirošimas un Nagasaki, Japānā.
Šajā satraucošajā laika mēs sūtijām mūsu lidojošās mašīnas uz jūsu virszemes pasauli, lai noskaidrotu, ko jūsu rase ir sastrādājusi. Tā, protams, jau ir pagātne, dārgais Admirāl, bet man jāturpina.
Redziet, mēs iepriekš nebijām iejaukušies jūsu rases karos un barbarismā, bet tagad mums tas jādara, jo jūs esat iemācījušies aizskart spēku, kas nav domāts cilvēkiem - atomenerģiju.
Mūsu emisāri jau ir nogādājuši ziņas jūsu pasaules valdībām, taču pagaidām tām nav pievērsta uzmanība. Jūs esat izraudzīti, lai savām acīm redzēt šeit mūsu pasaule patiešām eksistē. Redziet, mūsu kultūra un zinātne ir daudzus tūkstošus gadu sanāka par jūsu rasi...
"Jūsu rase tagad ir sasniegusi punktu, no kura nevar atgriezties, jo starp jums ir tādi, kas drīzāk iznīcinātu pasauli, nekā atteiktos no varas, kāda tā ir tagad..."
Es pamāju ar galvu un Saimnieks turpināja, "No 1945. gada un uz priekšu mēs mēģinājām kontaktēties ar jūsu rasi, bet mūsu centieni sastapās ar naidīgumu, uz mūsu lidmašīnām šāva. Jūsu iznīcinātāj lidmašīnas pat ļunprātīgi un ar naidu dzinās pakaļ.
Jūsu pēdējais karš ir tikai ievads tam, kas sagaida jūsu rasi. Mēs ar katru nākošo stundu to redzam arvien skaidrāk... jūs sakāt, ka es kļūdos?"
"Nē," esatbildēju, "Tas vienreiz jau ir noticis, sākās tumšie laiki un turpinājās vairāk kā piecsimt gadu"
Daži no jūsu rases izdzīvos vētru, kas būs pēc tam, es nevaru teikt. Mēs tālumā redzam jaunu pasauli, kas veidojas no jūsu rases drupām, meklēdama tās zudušās un leģendārās bagātīas, un tās būs šeit, mans dēls, drošā mūsu glabāšanā...
Kad pienāks laiks, mēs atkal nāksim palīgā atdzīvināt jūsu kultūru un rasi... Tev, mans dēls, jāatgriežas virszemes pasaulē ar šo ziņu....."
Pēc tam Admirālis Birds un viņa radists tika nogādāti atpakaļ pie savas lidmašīnas... "Pēc tam, kad aizvērās kravas durvis, lidmašīnu nekavējoties pacēla neredzamais spēks, līdz mēs sasniedzām 2700 pēdu (820 m) augstumu"
No Birda dienasgrāmatas: 14:20 - Mēs atkal atrodamies virs plašajiem sniega un ledus laukiem, apmēram 27 minūšu attāluma no bāzes nometnes.
Mēs viņiem sazinamies pa rāciju, viņi atbild. Mēs ziņojam ka visi apstākļi ir normāli... normāli. Bāzes nometne izpauž atvieglinājumu, ka izdevies ar mums atkal sazināties.
15:00 - Mēs gludi piezemējamies bāzē. Man ir misija.....
Taču stāsts par diskveida mašīnām nebedzās ar Birda atgriešanos bāzē...
1947. gada 26. februāris - diskveida lidaparāti uzbrūk ekspedīcijai. Iznīcinātājkuģis "Merdoks", pus klājs lidaparātu, 68 jūrnieki un virsnieki bija zuduši.
Ekspedīcijas biedrs, pieredzējis gaisa spēki pilots Džons Seiersons atceras: "Viņi [lidojošie šķīvīši] lēca ārā no ūdens kā traki un lidoja starp karakuģu mastiem tik ātri, ka viņu radītās gaisa plūsmas pārrāva radio antenas,
Viņi klusi steidzās starp kuģiem, spļudami šausminošu uguni...
Es tajā laikā biju uz Cassablankca klāja. Es neko nesapratu. Šie objekti neizdeva nekādu skaņu.
Daži korsāri (iznīcinātāji) paspēja pacelties no Cassablanca klāja.
Es nevarēju ne acu pamirkšķināt, jo divi no viņiem tika notriekti ūdenī blakus kuģiem. Tiem trāpija nezināmi stari, kas nāca no lidojošo šķīvīšu priekšām.
Pēkšņi iznīcinātājkuģis "Merdoks", kas atradās netālu, aizdegās ar gaišu liesmu un sāka grimt.
No citiem kuģiem, neskatoties uz briesmām, uz avārijas vietu tika nosūtītas glābšanas laivas.
Viss murgs turpinājās apmēram divdesmit minūtes. Kad lidojošie šķīvīši atkal ienira dzelmē, mēs sākām aptvert zaudējumus: tie bija šausminoši."
Links uz Video - http://www.youtube.com/watch?v=Rn0prGhLCR8&feature=player_embedded
