Raksts ņemts ar lapas Dodo.lv atļauju, kas arī saglabā oriģinālā raksta tiesības.
Nikola Teslas tornis – Bezvadu elektrība13
223
1
1905. gadā, mazā Ņujorkas ciemā Šorehemā, kāda būvstrādnieku brigāde apvienojās, lai uzceltu patiesi neparastu celtni. Par spīti budžeta problēmām un pāris inženierijas ķibelēm, strādniekiem vairāku gadu laikā izdevās uzbūvēt 187 pēdas augstā Vardenklifas torņa karkasu un sakārtot lietas, kas saistītas ar elektroinstalāciju. Visa projekta vadītājs bija ekscentriskais un atjautīgais izgudrotājs Nikolā Tesla(1856. gada 10.jūlijs – 1943. gada 7. janvāris). Tieši viņš uzprojektēja torņa modeli. Torņa kupols bija veidots no 55 tonnām elektrovadītspējīga metāla. Torņa ‘’saknes’’, kas bija veidotas no dzelzs, veidoja veselu sistēmu un bija ‘’iesakņojušās’’ zemē vairāk nekā 300 pēdu zemes garozā. Tesla teica, ka sistēmai, ko viņš ieviesa ir jābūt ciešai saķerei ar zemi, citādāk tā nespēs zemi satricināt. ‘’Ir jābūt ciešai saķerei..tā, lai trīcētu visa zemeslode!’’ Lai arī tas bija tālu no pabeigšanas stadijas, klīda baumas, ka tornis bija izmēģināts vairākas reizes ar iespaidīgiem rezultātiem.
Teslas izgudrojumi jau iepriekš bija pārsteiguši un izmainījuši pasauli, taču visievērojamākais izgudrojums, ko ir vērts pieminēt- maiņstrāva. Izgudrotājs slavu ieguva ‘’strāvas cīņā’’ ar Tomasu Edisonu, kuras laikā Tesla pierādīja, ka maiņstrāva ir daudz praktiskāka un drošāka nekā Edisona līdzstrāva. Drīz viņa tehnoloģijas sāka dominēt elektriskajā infrastruktūrā un ap 1900 gadu Tesla bija plaši pazīstams kā Amerikas labākais elektroinženieris. Teslas reputāciju pastiprināja arī tādi izgudrojumi kā dienasgaismas spuldzes, radio pārraidītājs un tā sauktā ‘’Teslas spole’’.1891. gadā Tesla sniedza lekciju Amerikas elektroinženierijas institūta studentiem Ņujorkā, pārsteidzot ar iespaidīgu demonstrāciju.Izgudrotājs katrā rokā turēja gāzizlādes trubu, agrīnu modernās spuldzītes variantu. Trubas nebija pievienotas nekādiem vadiem un elektrībai, taču demonstrācijas laikā spilgti spīdēja. Tesla paskaidroja skatītājiem, ka elektrība tika pārraidīta, izmantojot gaisa palīdzību un 2 metāla loksnes. Turpmāk viņš runāja par to, kā šo parādību varētu izmantot, lai pārraidītu bezvadu enerģiju un informāciju kādā noteiktā teritorijā, iespējams pat visā pasaulē. Auditorija bija apmulsusi, taču ļoti pārsteigta, kā jau tas notika vienmēr pēc Teslas uzstāšanās.
Reklāma
Atgriežoties savā pagaidu laboratorijā, kas atradās Kolorado, izgudrotājs turpināja pētīt elektromagnētisma iezīmes, lai atklātu jaunas iespējas turpmākajai darbībai. Viņa nākamais nodoms bija ražot pirmos zibens mēroga elektriskās izplūdes lādiņus, kas ļautu zinātniekam izpētīt praksē viņa teorijas par zemes un debesu vadītspēju. Šī mērķa sasniegšanai viņš uz savas laboratorijas jumta uzbūvēja 142 pēdas augstu mastu ar vara lodi tā virsotnē. Caur milzīgu augstsprieguma Teslas spoli strāva tika vadīta no torņa uz laboratoriju, kas atradās zemāk. Eksperiments tika veikts naktī, pēc 1 sekundes ilga testa mēģinājuma, izlāde izgaismoja tumšās debesis ar zilu uzplaiksnījumu. Tesla pavēlēja savam asistentam pilnībā elektrizēt torni.
Lai gan zinātnieka piezīmēs nekas tāds nav pieminēts, mēs varam tikai minēt vai zinātnieks stāvot ‘’Pikes’’ kalnā vēroja izgaismotās debesis, ko bija izgaismojusi pirmā cilvēku uzbūvētā zibens ierīce. Lādiņš bija tik spēcīgs, ka tas izvērsās vēl simtiem metru no torņa virsotnes, ieskaujot apkārtējo apkaimi. Pavisam drīz zils vainags apņēma sprakšķošās iekārtas laboratorijā.Miljoniem voltu bija uzlādējuši atmosfēru uz pāris sekundēm, taču lieliskais skats pēkšņi beidzās, jo aptrūkās jaudas. Visi Kolorado Springsas logi kļuva tumši, jo vietējās elektrostacijas ģeneratori nespēja izturēt tik lielu sasprindzinājumu. Šis gadījums apstiprināja Teslas teoriju par to, ka pašu Zemi varētu izmantot kā eklektisko vadītāju, kā arī viņa aizdomas par Jonosfēras vadītspēju. Vēlākos testos zinātnieks panāca, ka iespējams iedegt gaismas spuldzītes no attāluma. Diemžēl šo testu pieraksti ir pazuduši nebūtībā. Taču šis eksperiments pārliecināja Teslu par to, ka viņa sapnis par bezvadu elektrību visā pasaulē ir sasniedzams.
1900. gadā kāds plaši pazīstams finansists Dž.P.Morgans žurnālā ‘’Century Magazine’’ izlasīja Teslas aprakstu par to, kā kādu dienu attēli, teksti un vispārēja informācija varētu tikt pārraidīta visā pasaulē, neizmantojot nekādus vadus. Tas tiktu izdarīts, izmantojot augstsprieguma torņus, kas būtu savstarpēji savienoti globālā tīklā un nodrošinātu visuresošu elektrību.
Morgans rīkojās tālredzīgi, un ,cerot gūt labumu no nākotnes bezvadu informācijas pārneses projekta, nevilcinoties ieguldīja $150 000, lai pārvietotu Teslas laboratoriju uz ‘’Long Island’’, kur izveidot testa iekārtu ‘’Pasaules bezvadu sistēmai’’.Vardenklfifas torņa konstruēšana sākās neilgi pēc šī notikuma.
1901. gada decembrī, pāris mēnešus pēc konstruēšanas uzsākšanas, zinātnieks vārdā Guglielmo Marconi veica pasaulē pirmo transatlantisko bezvadu telegrāfa signālu. Investori, kas bija ieguldījuši Teslas projektā bija ļoti noraizējušies par turpmāko attīstību. Nedrīkst nepieminēt, ka Marconi mērķa sasniegšanai bija izmantojis tieši Teslas patentus! Marconi plāni gan nebija tik ambiciozi kā Teslam, tāpēc viņa izveidotā ierīce bija krietni lētāka.
Darbs pie Vardenklifas torņa attīstības turpinājās, taču Tesla saprata, ka viņa konkurenta panākumi ar vienkāršu bezvadu tehnoloģiju ļoti stipri ietekmēja iespēju, ka nākotnē viņa iecerētā projekta realizēšanai netiks doti papildus līdzekļi un ieguldījumi no malas.
Reklāma
1908. gadā Tesla žurnālam ‘’Wireless Telegraphy and Telephony’’ aprakstīja savas cerības:
Tiklīdz projekts būs pabeigts, kādam biznesmenim no Ņujorkas būs iespējams nodiktēt nepieciešamās pavēles un instrukcijas kādam no saviem pavalstniekiem, kas tās nekavējoties nodos uz biroju Londonā vai jebkur citur pasaulē. Sēžot pie sava galda viņš spēs pa telefonu runāt ar jebkuru cilvēku uz zemeslodes, kurš būs pieslēdzies tīklam. Nedārga ierīce, kas nebūs lielāka par rokas pulksteni, tās nēsātājam ļaus dzirdēt visu un visur, piemēram, uz zemes vai jūrā, mūziku vai kāda politiska līdera runu, ievērojama zinātnieka atklājumus vai kāda daiļrunīga garīdznieka sprediķi. Un nebūs svarīgi, kur notiek šis notikums, jo būs iespējams dzirdēt gan no tuvām vietām, gan no tālām.Tādā pašā veidā tiks pārraidīti attēli, zīmējumi vai kopijas. Visas šīs darbības tiks regulētas no vienas rūpnīcas, bet pats svarīgākais ir tas, ka informācija tiks pārraidīta, neizmantojot nekādus vadus vai stieples.
Būtībā Teslas elektrotīklam bija ‘’jāuzpumpē’’ zeme ar elektrību, kas sajauktos ar telūrstraumēm, kas plūst caur zemes garozu un okeāniem. Tajā pašā laikā tādi torņi kā Vardenklifas tornis, pārraidītu enerģiju jonosfērā līdz pat 50 jūdžu augstumam. Lai izmantotu šo enerģiju, patērētāju mājas būtu aprīkotas ar zemē ieraktu savienojumu un relatīvi mazu sfērisku antenu uz jumta, tādā veidā, izveidojot zemas pretestības ceļu, kas noslēgtu zemes-jonosfēras ķēdi. Kuģi varētu izmantot līdzīgas antenas, lai izmantotu enerģiju no tīkla, esot ūdeņos. Papildus elektroenerģijai, apvienojot radio frekvences un jaudu, šīs bezvadu straumes spētu pārnest informāciju lielos attālumos, tādā veidā izveidojot kaut ko līdzīgu tam, ko mūsdienās dēvē par internetu.
Ņemot vērā zinātnieka iepriekšējos pierādījumus un inženieriskos sasniegumus, bija grūti apšaubīt to, ka šoreiz Teslas apgalvojumi nav patiesi. Taču elektrostacijas, milzīgā koka torņa un 55 tonnas smagā kupola celtniecība ātri vien pazudināja visus ieguldījumus, iestājās hroniskas finansējuma problēmas. Sarežģījumi turpinājās tad, kad 1901. gadā notika akciju tirgus sabrukums, kā rezultātā izejmateriālu cenas dubultojās.
Vardenklifas torņa komanda to izmēģināja vairākas reizes tad, kad tornis atradās celtniecības stadijā. Panākumi bija ļoti iepriecinoši un uz turpmāko darbību iedrošinoši, taču projekts ātri ‘’aprija’’ Teslas personīgos ietaupījumus un kļuva skaidrs, ka ieguldījumi no malas vairs nav gaidāmi. 1905. gadā torņa celtniecība bija izsmēlusi visus iespējamos finanšu avotus, kas bija pieejami zinātniekam. Būvniecība bija beigusies, jo tika atmestas cerības iegūt naudas līdzekļus.
Par projekta ‘’nāvi’’, Tesla izteicās sekojoši:
Tas nav sapnis. Tas ir vienkāršs elektroinženierijas brīnums, kas ir nežēlīgi dārgs. [...] Acīmredzot cilvēce vēl nav pietiekoši attīstīta, lai uzticētos dedzīgajām zinātnieka vēlmēm padarīt dzīvi ērtāku un labāku. Bet kas to lai zina? Iespējams, ka mūsdienu sabiedrībā ir pieņemts, ka labāk revolucionāru ideju vai izgudrojumu nozākāt un aizkavēt, nevis atbalstīt un palīdzēt tā attīstībai. Viss lieliskais, kas pagātnē bijis ir ticis izsmiets, nolādēts un nosodīts. Un tas tāpēc, lai vēlāk no jauna atdzimtu vēl spēcīgāks un triumfējošāks.Ja Teslas plāns būtu izdevies, tad šis tornis būtu tikai iesākums. Pa pasauli tiktu izvietoti neskaitāmi daudz torņu, kas nodrošinātu elektrību un bezvadu komunikāciju pilnīgi visur. Tika plānots, ka jau 20. gadsimta 20. gados tas būtu realizēts. Turpmāk tornis netika izmantos vairāk nekā desmitgadi, tāpēc 1917. gadā torni nojauca, lai to pārstrādātu.
Reklāma
Projekta neizdošanās iedzina ģeniālo izgudrotāju dziļā depresijā un lielās finansiālās problēmās. Ar laiku Teslas kolēģi sāka nopietni apšaubīt zinātnieka garīgo labklājību. Zinātnieka dīvainības kļuva arvien pārspīlētākas, ko vēl vairāk pastiprināja fakts, ka Tesla no parka uz mājām ņēma ievainotos baložus, lai par tiem parūpētos.
Zinātniekam parādījās šausmīgas bailes no mikrobiem, tāpēc viņš nemitīgi mazgāja rokas un atteicās ēst jebkādu ēdienu, kas nebūtu vārīts.
Taču Teslas prāts joprojām bija pilns ar revolucionārām idejām. To viņš pierādīja, demonstrējot radaru tehnoloģiju 1917. gadā, gandrīz 20 gadus pirms tā realizējās.1928. gadā, kad zinātnieks bija sasniedzis 72 gadu vecumu, viņš iesniedza vienu no saviem pēdējiem patentiem, kurā bija aprakstīts viegls lidaparāts, kas ir priekštecis tādām lidmašīnām kā V-22 Osprey.
Nikola Tesla savā viesnīcas numurā 1943. gadā atstāja šo pasauli, piedzīvojot sirdslēkmi. Kaut arī zinātnieks savas dzīves laikā veica eksperimentu un izgudrojumu pierakstus dienasgrāmatā, pēc viņa nāves tos bija grūti saprast, jo tajos trūka tehnisku detaļu, kas parastam cilvēkam bija neskaidrs. Tesla paļāvās uz savu redzes atmiņu, tāpēc daudz ko no savām zināšanām paņēma sev līdzi kapā.
Daudzi atzīst, ka Teslas apgalvojumi par bezvadu elektrību bija ne tikai ticami, bet arī spētu pārspēt elektropārvades līnijas, kas šķērso pasauli mūsdienās.
Ja nekas netraucētu Vardenklifas torņa celtniecību, iespējams Nikolā Tesla atkal būtu izmainījis pasaules vēstures gaitu. Ja izdotos viss plānotais, internets tiktu ieviests gandrīz gadsimtu ātrāk nekā tas notika patiesībā. Kas to lai zina, kā mēs dzīvotu tagad? Iespējams kādu dienu mēs piedzīvosim tādu nākotni kā to bija iedomājies Nikolā Tesla.
Tev patiks šie raksti
