Padomju Socialistisko Republiku Savienības dibināšanas kongress notika 1922.g 30.decembrī,tā bija diena,kad dzima sapnis,bet šoreiz nebūs runa par šo utopisko sapni,būs runa par šīs utopijas izloloto sapni,kas nepiepildijās.
Neuzceltais Ļeņina debesskrāpis.3
Pirmajā PSRS kongresā,pēc pilsoņu kara,un boļseviku uzvaras,dzima doma uzbūvēt padomju prolitariāta varas apliecinājumu. Šis aplciecinajums kalpotu par jauno kongresa namu,un administratīvo centru.Tā atrašanās vietu izvēlējās pretī Kremlim,Kristus pestītaja katedrāles vietā,kas būtu vecās varas simbols,vieta,kur agrāk valdija cari,augstmaņi,un citi darba ļaužu apspiedeji.
Ideja bija ļoti simpātiska,jo komunisma celtnieki gribēja ticēt,ka vecās telpas būs vienkārši par šauru,visām jaunajām tautu delegācijām,kas ar laiku pievienosies cīņai pret imperialiistiem,un pūstošajam kapitālismam.
Šis projekts būtu kalpojis arī par vēl vienu grūdienu visas eiropas prolotāriešiem,kuri redzētu prolitariātiskās diktatūras varenību,un visu padomju cilvēku neviltotu degsmi,komunistiskās pasaules celtnieciba,iemūžinot to nakamajām paaudzēm,tā laika varenakajā,un lielakajā celtnē.
Projekta metu konkurss sakas no 1931.g lidz 1933.g,bet celtniecību sāka 1937.g. Sakotnejā projektā īsti nebija paredzets 100m liels Ļeņineklis ēkas galā,bet to pec Staļina lūguma iekļava projektā,tā ar vienu reizi nošaujot divus zaķus ar vienu šāvienu,augstākā augstceltne,un piemineklis pasaulē.
Debesskrāpis būtu 485m augsta 100 stāvīga celtne,ar 100m lielu ļeninekli galā.
Kaut arī projekts jau bija ticis līdz pamatu,un būvbedres celtniecībai,tomēr to pārtrauca karš,un visas paredzētās dzelzs un tērauda konstrukcijas,tika izmantotas tiltu būvniecibai.
Pēc Lielā tēvijas kara kara beigām celtniecību tā ari neatsāka.Tā vietā nāca slavenais"Septiņu māsu" projekts(par to citā rakstā),kuram vajadzeja parādīt Padomju valsts varenību,uzvarot Lielajā tēvijas karā(jeb vienkārši,uzcelt pašus pirmos debesskrāpjus visā Padomju savienībā).Nu jau 1958.g,šī debesskrāpja izveidoto fondu,un uzsākto celtniecības laukumu,pārveidoja par daudz vienkāršāku vietu,pasaules lielāko ārpus telpām esošo baseinu.
1995.g baseinu beidza izmantot,un ta vietā,par cilvēku ziedojumiem,tika atjaunta vecā,Kristus pestītāja katedrāle.Tā nu sapnis bija beidzies,pat tā īsti nesācies.
PS. Salidzinajums starp diviem ļoti iespaidīgiem,un neīstenotiem projektiem- A.Rozenberga"Firera muzejs",un "Padomju pili",kurš jums labāk patīk?