Amerikāņu rakstnieks Morgans Robertsons detalizēti aprakstīja Titānika bojāeju... 14 gadus pirms Titānika traģēdijas. Sakritības ir vienkārši nenormālas. Izlasi! 
Neticams pareģojums par Titāniku66
1235
6
Vēl simts gadus pirms Džeimss Kamerons Titānika bojāejas notikumus iemūžināja mākslas filmā, amerikāņu rakstnieks Morgans Robertsons sarakstīja romānu „The Wreck of the Titan” par to kā avarēja un noslīka pasažieru laineris Titāns, kuru visi apbrīnoja un uzskatīja par nenogremdējamu. Apskatot grāmatas vāku, jūs noteikti teiksiet, ka Robertsons visu bezkaunīgi nokopējis no Titānika notikumiem un ar zagtu materiālu ieguvis pasaules slavu un lasītāju apbrīnu. Lūk arī oriģinālais romāna vāks:
Identiski kadri ir redzami par Titānika bojāeju un šķiet tikai normāli, ka vēl viens autors ir nolēmis uzrakstīt par šo vēsturisko notikumu. Tāpat arī režisori par to jau bija uzņēmuši veselas 13 filmas. Bet no šī brīža sākas pats interesantākais, jo Robertsons ne no viena nekopēja, nevienam nesekoja un vispār viņš savu romānu uzrakstīja pirms visām Titānika filmām un tam ir viens ļoti vienkāršs izskaidrojums.
Reklāma
Robertsons romānu uzrakstīja 1898. gadā, proti, 14 gadus pirms Titāniks vispār tika uzbūvēts un devās savā liktenīgajā reisā. Līdzības starp Titāniku un Morgana Robertsona iedomāto Titānu ir satriecošas. Titānu savā romānā viņš raksturo kā cilvēces lielāko sasniegumu uz ūdens, lielāko kuģi, kas līdzinās viesnīcai uz ūdens, un tas ir nenogremdējams. Gan Titānika, gan Titāna raksturojums ir 800 pēdas garumā, abu pasažieri pārsvarā ir sabiedrības krējums, abi iet bojā sadursmē ar aisbergu Ziemeļatlantijas okeānā aprīļa mēnesī un ap pusnakti. Jau ar šo informāciju pietiktu, lai uzmestos zosāda un nesapratne par to kā Robertsons to varēja tik precīzi izfantazēt, bet arī tas vēl nav viss.
Pat pašos mazākajos sīkumos Robertsons ir praktiski nekļūdīgs. Piemēram, Robertsona Titāns nogrima 400 jūdzes no Ņūfaundlendas, pārvietojoties ar 25 mezglu ātrumu. Titāniks nogrima 400 jūdzes no Ņūfaundlendas , pārvietojoties ar... 22,5 mezglu ātrumu
Kā lielākās Robertsona neprecizitātes vēsturnieki spēj atrast tikai to, ka Titāniks grima divas stundas, bet Titāns nogrima dažu minūšu laikā, kā arī fakts, ka Robertsons uz Titāna bija iedomājis par četrām glābšanas laivām vairāk nekā bija uz Titānika. Un vēl, ja Titāniks nogrima savā pirmajā reisā, tad Robertsona Titāns – trešajā. Arī reisu virziens Robertsonam nebija uzminēts pareizi. Titāniks devās ceļā no Sauthemptonas (Anglija) uz Ņujorku, tad Titāns devās no Ņujorkas uz Liverpūli (Anglija). Bet abi nogrima burtiski vienā punktā.
Reklāma
Runājot par pašu autoru, viņš par sava darba līdzību ar Titānika katastrofu bija šokā. Viņu visu laiku mocīja vainas sajūta un viņš uzskatīja, ka ar savu noveli ir piesaucis nelaimi un uz viņa sirdsapziņas gulstas Titānika upuru dzīvības. 1915. gadā, trīs gadus pēc Titānika bojāejas Robertsons izdarīja pašnāvību.
Kapteinis un apkalpe absolūti neparedzamos apstākļos (runa ir par 1912.gada tehniku - tas tā starp citu) okeānā nakts laikā precīzi uztrāpa aisbergam, daļēji pietēlojot izvairīšanos, bet tomēr stūrējot tā, lai kuģis tiktu skarts pietiekami smagi? :D Un paši gatavi pamatīgi riskēt ar savām dzīvībām (un noriskēja arī), nemaz nerunājot par absolūtu saprāta un sirdsapziņas trūkumu in general?