Ne viss, kas uzskatāms par pašsaprotamu, tāds ir. Laiks aizdomāties!
Nepatiesie mīti237
5822
44
Visi zina stāstu par to, kā Ieva iekodās aizliegtajā auglī ābolā un tādējādi nolēma cilvēkus ciešanām zemes virsū. Tomēr stāstā par Ādamu un Ievu tiek minēts auglis no koka, kurš aug dārza vidū, nevis tieši ābols. Protams, var gadīties, ka dārza vidū auga ābele, bet tikpat labi tur varēja augt bumbiere, plūme vai kāds cits augļu koks.
Vēsturnieks Tacits reiz izklāstīja stāstu, ka 64. gadā pirms mūsu ēras Nērons nodedzinājis Romu. Viņš raksta, kad ugunsgrēka laikā Nērons esot uzkāpis pils augšā un sācis dziedāt par Romas nelaimi. Tūlīt pēc traģēdijas cilvēki esot sākuši sačukstēties, ka pilsēta aizdedzināta pēc imperatora pavēles. Bet te nu gan jāpiebilst, ka ugunsgrēka brīdī Nērons nemaz nav bijis pilsētā un uzzinādams, par nelaimi organizēja palīdzību cietušajiem. Hmm..var jau būt, ka Tacits zināja labāk – tomēr, jāatceras, ka ugunsgrēka brīdī viņam bija tikai 6 gadi.
Laikā, kad Francijas iedzīvotāji maizes trūkuma dēļ esot cietuši badu un sākuši dumpoties, karaliene Marija Antuanete esot sacījusi: „Trūkst maizes? Tad lai ēd kūkas!” Bet tas nebūt neatbilst patiesībai. Ideja par maizes aizstāšanu ar kūkām gan esot izteikta, bet to darījis kāds cits. Pirmo reizi šo frāzi aprakstījis Žans Žaks Ruso kādā savā grāmatā un tas noticis vairāk kā 20 gadus pirms lielās franču revolūcijas, kad Marijai Antuanetei bija tikai 11 gadu. Mītu, ka tieši Marija Antuanete esot teikusi šos vārdus, visdrīzāk radīja revolūcijas propagandisti, lai ilustrētu viņas vienaldzību pret Francijas cilvēku nedienām.
Gadsimtiem tiek runāts, ka Napoleona augums esot bijis zem 1,60. Taču, Napoleona laikabiedri viņu par mazu viss nesauca. Franču vēstures avotos ir dati, ka Napoleona augums bijis no165 līdz 172 cm – tātad tā laika pilnīgi normāls eiropieša garums. No kurienes tad cēlušās baumas par mazo cinīti? Izrādās, ka Napoleons bijis iesaukts par „mazo ģenerāli”, taču, nevis sava auguma dēļ, bet gan tādēļ, ka par ģenerāli viņš kļuva 26 gadu vecumā, respektīvi, nepieklājīgi agri šādai pakāpei.
Vēl viens ar ābolu saistīts stāsts ir stāsts par Īzaku Ņūtonu, kurš pārdomās iegrimis esot sēdējis zem ābeles, kad pēkšņi – bums! Ābols uzkritis Ņūtonam uz galvas, radot apskaidrību par gravitācijas likumiem. Bet izrādās, ka atgadījumu par Ņūtonu un ābolu, kādā esejā, aprakstījis Voltērs, kuram to esot atklājusi kāda Ņūtona radiniece. No kurienes viņai bijusi šāda informācija neviens nezina, jo pats Īzaks par ābolu nekad nevienam neko netika minējis.
Vincents van Gogs visiem zināms, kā mākslinieks, kurš dzīves laikā pārdevis tikai vienu savu gleznu, cietis badu un strīda laikā nogriezis sev ausi un gala beigās – beidzis dzīvi ar pašnāvību. Izrādās, ka nu gluži badu ciest viņam nenācās viss, jo lielāko daļu laika, viņš pavadīja būdams mākslas skolotājs, nevis gleznotājs. Un runājot par auss nogriešanu, jāsaka, ka tika nogriezta tikai daļa no kreisās auss ļipiņas, nevis visa auss, kā vēsta nostāsti.
Mikimauss – viens no zināmākajiem multiplikāciju varoņiem pasaulē, it kā esot radīts paša Volta Disneja rokām. Bet – ka Tevi jupis! Izrādās. Ka ideja par Mikiju piederējusi Volta labākajam animatoram, kurš zināms arī kā pasaulē ātrākais animators – pirmo multeni par Mikiju uzzīmējis nieka 2 nedēļās (700 zīmējumi dienā). Tātad ne, ideja, ne zīmējumi nebija Disneja radīti, tomēr, viņš piedalījās Mikija tapšanā, ieskaņojot Mikija balsi.
