Laika gaitā ir izveidojušies dažādi mīti, kas ir saistīti ar pārtikas produktiem un ēdienu. Šeit centīsimies atšķetināt dažus no tiem.
Turpinājums iepriekšējam rakstam.
Laika gaitā ir izveidojušies dažādi mīti, kas ir saistīti ar pārtikas produktiem un ēdienu. Šeit centīsimies atšķetināt dažus no tiem.
Turpinājums iepriekšējam rakstam.
Dienā ir jāizdzer 8 glāzes ūdens
Cik glāzes ūdens tu izdzer dienas laikā? Droši vien mazāk nekā 8 glāzes, vai ne? Ir grūti pateikt, no kurienes radās šis mīts, taču tas eksistē jau diezgan sen. Daži avoti norāda uz ūdens tirgotājiem, bet citi uz lētiem žurnāliem par veselību. Tomēr kāds ir nepieciešamais ūdens daudzums, kas būtu jāizdzer dienas laikā? Realitāte ir tāda, ka nav tāda strikti noteikta daudzuma. Noteikumi ir pavisam vienkārši - jūties izslāpis, tad padzeries. Turklāt dienas laikā mēs pavisam noteikti uzņem sev individuāli nepieciešamo ūdens daudzums gan ar ēdiena, gan dažādu dzērienu palīdzību.
Cukurs padara bērnus hiperaktīvus
Šī mīta nepatiesumā vigrūtāk ir pārliecināt vecākus. Lai gan atsevišķi gadījumi norāda uz to, ka bērni mēdz kļūt nedaudz hiperaktīvi pēc dažiem salduma gabaliem, tomēr nav pierādījumu, ka pie vainas būtu patiešām cukurs. Pētījumi ir parādījuši, ka bērnus hiperaktīvus spēj padarīt ne tikai cukurs, bet arī placebo. Parasti hiperaktivitātes cēloņi tomēr ir psiholoģiski un sociāli, taču vieglāk ir vainot cukuru.
Ķermenim ir nepieciešama detoksikācija
Detoksikācija ir populārs termins mūsdienīgas diētas procesā. Būtībā tas ir veids kā no organisma tiek izvadīti toksīni izmantojot dažādas tējas vai sintētiski radītus līdzekļus. Taču tam nav nekāda bioloģiska pamata. Cilvēka ķermenis jau dabiski ir izveidojies tā, lai izvadītu no sevis toksīnus un vielmaiņas galaproduktus, un galvenie orgāni, kas par to atbild ir aknas un nieres. Dažādas diētas cenšas iemānīt cilvēkus ar maģiskā vārda "detoksikācija" palīdzību. Realitāte ir tāda, ka detoksikāciju organisms jau veic pats. Problēmas rodas, kad cilvēks pats sāk sev kaitēt, lietojot pārlieku lielu daudzumu alkohola vai tabakas.
Pēc sešiem vakarā nevajadzētu ēst
Šajā mītā slēpjas tikai daļa patiesības. Vairums cilvēku uzskata, ka pēc sešiem nevajadzētu ēst, jo tad apēstais ēdiens ar lielāku varbūtību pārvērtīsies taukos. Taču tā nebūt nav. Lai gan vakarā un miega laikā vielmaiņa patiešām palēninās, tomēr apēstais ēdiens tiek sagremots nepārtraukti un uzkrāts enerģijas rezervju veidā nākamajai dienai. Patiesā problēma rodas tad, ja cilvēkam dienas laikā ir mazkustīgs dzīvesveids. Tādējādi organisms turpina uzkrāt kalorijas un cilvēks patiešām pieņemas svarā. Tomēr tam nav nekāda sakara ar ēšanu pēc sešiem. Svarīgākais vienmēr būs nevis cikos tu ēd, bet gan cik daudz un ko tu apēd.
Olas paaugstinās tavu holesterīna līmeni
Valda uzskats, ka olas nevajadzētu ēst cilvēkiem, kam ir augsts holesterīna līmenis. Tomēr tā tas gluži nav. Olas nesatur transtaukskābes un satur pavisam niecīgu daudzmu piesātinātās taukskābes, tādēļ kopumā tās nespēj iespaidot holesterīna līmeni asinīs. Olas pašas par sevi satur holesterīnu, taču lielākā daļa no tā nemaz neuzsūcas asinīs, bet gan tiek izvadītas laukā.