Pārsvarā mājas apstākļos tiek turēti kaķi un suņi, tomēr pastāv ļoti dažādi mājdzīvnieku veidi. Šajā rakstā ir apkopoti 10 no ne tik populāriem mājdzīvniekiem, ko cilvēks ir pieradinājis turēšanai mājas apstākļos pēdējo divu gadsimtu laikā.
Neparasti mājdzīvnieki22
342
1
Sudrablapsa (domesticated silver fox)
Sarkanās lapsas bezkrāsains paveids, kas tika pieradināts PSRS teritorijā kā rezultāts 1950. gados veiktajiem eksperimentiem ar nolūku atdarināt kā cilvēks agrāk pieradināja vilku par suni. 1990. gados eksperimentiem pietrūka finansējuma un Krievijas zinātnieki lapsas sāka pārdot cilvēkiem. Lapsas mūsdienās gan joprojām ir ļoti rets mājdzīvnieks un arī ļoti dārgs — vienas lapsas cena var būt ap 5 tūkstošiem latu.
Pieradinātās sudrablapsas rakstura ziņā ir krietni savādākas nekā to savvaļas līdzinieki. Drošāku dzīves vides dēļ tās ir kļuvušas daudz rāmākas, tās nebaidās no cilvēka un uzvedas līdzīgi suņiem — luncina asti un vēlas spēlēties ar cilvēku. Sudrablapsām parasti ir ļoti kupla aste.
Ezis (domesticated hedgehog)
Pieradinātie eži kļuva populāri 1980. gados. Tā ir hibrīdsuga no Āfrikas četrpirkstu eža un Alžīrijas eža. Sugas īpatņi ir mazāki nekā Eiropā savvaļā sastopamie eži.
Pieradinātajiem ežiem joprojām ir saglabājusies to savvaļas uzvedība, tai skaitā bailes no plēsīgajiem zvēriem, it īpaši cilvēkiem. Tomēr ežus pērkot no speciāliem to selekcionāriem un pareizi ar tiem apejoties, tie sadraudzējas ar to turētāju. Ežiem patīk silts klimats, virs 22 grādiem pēc Celsija. Lai gan dabiskajos apstākļos eži ēd galvenokārt kukaiņus, mājas apstākļos to visbiežāk baro ar īpašu kaķu barību, tārpiem un augļiem.
Dažās valstīs turēt ežus mājas apstākļos nav atļauts.
Reklāma
Cekulainais gekons (crested gecko)
Cekulainas gekons ir gekonu suga, kas ir sastopama noteiktā Jaunkaladonijas salā Klusajā okeānā netālu no Austrālijas. Kādu laiku tika uzskatīts, ka šī suga ir izmirusi, līdz to atkal atklāja 1994. gadā. Pirms šo savvaļas gekonu eksportu aizlieda un pasludināja par aizsargājamo sugu, vairāki selekcionāri to paspēja aizvest uz Eiropu un ASV, no kurienes šis gekons ir kļuvis par ļoti populāru mājdzīvnieku rāpuļu vidū. Cekulainie gekoni barojas ar insektiem un augļiem un tie dzīvo ilgi — to dzīves ilgums var sasniegt 20 gadus.
Leopardu gekons (Leopard gecko)
Leopardu gekons ir populārākā pieradināto gekonu suga. Tas savvaļā ir sastopams Āzijas tuksnešos. Atšķirībā no lielākās daļas gekonu, šim gekonam ir mirkšķināmi acu plakstiņi. Gekons barojas ar dzīviem kukaiņiem un kūniņām.
Leopardu gekons savu mazo izmēru dēļ un ļoti neprasīgo dzīves apstākļu dēļ ir ideāla suga iesācējiem rāpuļu audzēšanā. Tos ir arī viegli pavairot. Mūsdienās ir selekcionēti ļoti daudzas šo gekonu šķirnes, kas atšķiras pēc krāsām un izmēra.
Zaļā iguāna (Green Iguana)
Zaļā iguāna savvaļā mīt Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Ļoti populāra mājās audzēto iguānu suga, lai gan kā mājdzīvnieki sākti turēt salīdzinoši nesen — 1990. gados. Ne visur pasaulē zaļo iguānu turēšana ir atļauta. Lai zaļo iguānu turētu mājās ir nepieciešamas labas prasmes, daudzas nebrīvē turētas iguānas nomirst pirmo gadu laikā. Zaļajai iguānai ir nepieciešama np 26 līdz 35 grādu temperatūra un īpašs apgaismojums, lai tās ādā izstrādātos D vitamīns. Līdz ar to ir nepieciešams liels terārijs zaļās iguānas turēšanai.
Zaļās iguānas lēni sadraudzējas ar cilvēku un tam var būt pat nepieciešams vairāki gadi. Tomēr pēc socializācijas tās ir pat trenējamas, pat tiktāl, lai pašas ietu vajadzības gadījumā uz noteiktu vietu, piemēram, ūdens vannu vai uz tualeti.
Reklāma
Kukurūzas zalktis (Corn snake)
Kukurūzas zalkši dabiski savvaļā mīt ASV teritorijā. Kukurūzas zaltis nav indīga čūska. Savvaļā tā parasti dzīvo 6—8 gadus, bet mājas apstākļos tā var izdzīvot pat vairāk kā 20 gadus.
Kukurūzas zaltis barojas ar grauzējiem, barība tām nepieciešama ik pēc pāris dienām. Selekcionētajiem kukurūzas zalkšiem ir ļoti dažādas krāsu variācijas.
Jāatgādina, ka kopš 2010. gada turēt jebkādas čūskas kā mājdzīvniekus bez atļaujas Latvijā ir aizliegts.
Zaļais koku pitons (Morelia viridis)
Zaļā koku pitona izplatības ariāls ir Papua Jaungvineja, Indonēzija un Austrālija. Lai arī ļoti populārs mājdzīvnieks, šim pitonam ir nepieciešama īpaša aprūpe. Tiem ir nepieciešams lielāks gaisa mitrums un mazākas temperatūras svārstības kā citiem mājas apstākļos turētajiem pitoniem.
Šis pitons nav indīgs. Speciāli selekcionētie un pieradinātie pitoni ir rāmi, bet tie, kas tiek iegūti tieši no savvaļas, provocēšanas gadījumā var cilvēku sakost. Pitons pārtiek pārsvarā no grauzējiem un maziem rāpuļiem.
Arī šo pitonu turēt Latvijā mājas apstākļos nav atļauts.
Argentīnas ragainā varde (Argentine horned frog)
Argentīnas ragainā varde ir viena no daudzām varžu sugām, kas tiek turēta kā mājdzīvnieks. Tā parasti izaug liela, sieviešu dzimuma varžu izmērs var sasniegt pat 16 centimetrus. Varde ir visēdāja un tā cenšas apēst jebko, kas kustas tās priekšā no kukaiņiem līdz grauzējiem, ķirzakām un citām vardēm.
Argentīnas ragainās vardes ir ļoti izturīgas un to turēšana mājas apstākļos ir viegla. Akvārijā ir nepieciešams ļoti nelielas ūdens peļķes, jo šī varde, atšķirībā no daudzām citām varžu sugām, neprot peldēt un var noslīkt. Nav ieteicams turēt vairākas vardes kopā, jo starp šīm vardēm ir izplatīts kanibālisms.
Reklāma
Gardeguna civeta (Crossarchus obscurus)
Gardeguna civeta, zināma arī kā kuzimanzs, ir zīdītājs, kas ir sastopams savvaļas Āfrikas dienvdrietumos. Tas ātri sadraudzējas ar cilvēku un ir viegli trenējams, tāpēc pēdējos gados tas kā mājdzīvnieks tiek audzēts arvien biežāk.
Civeta savvaļā pārtiek galvenokārt no kūniņām, kukaiņiem, maziem rāpuļiem uz grauzējiem, tomēr nebrīvē tā var ēst jebko, kas ir ēdams, tai skaitā tā ēd kaķu barību un dārzeņus. Civetas nelabprāt kontaktējas ar citiem mājdzīvniekiem. Tām ir nepieciešama liela speciāli iekārtota platība, jo tās ir ļoti aktīvas. Nebrīvē dzīvojošas civetas mūža ilgums ir aptuveni 10 gadi.
Aksolotls (Axolotl)
Aksolotls jeb Meksikas salamandra ir ūdens dzīvnieks, kas ir sastopams ap Mehiko esošu ezeru dzelmēs. Mūsdienās šis dzīvnieks savvaļā ir gandrīz izmiris pieaugošā piesārņojuma un savvaļas plēsēju dēļ, kas no aksolotliem pārtiek.
Mājas apstākļos turētiem aksolotliem ir nelielas fizioloģiskas atšķirības no savvaļas īpatņiem. Aksolotli uzturas vēsos ūdeņos (12—17 grādi pēc Celsija), un tie pārtiek no sasaldētiem vai dzīviem tārpiem. Aksolotli parasti uzturas akvārija dzelmē.
Tev patiks šie raksti
soory tas mīnus ir no manis shit!
zagļi - problem?
