Neparasti fakti 5. daļa - Sasniegumi, zinātne, tehnoloģij21

Arhimēds (287-212 p.m.ē.), sengrieķu matemātiķis un inženieris, piedzima Sicīlijas pilsētā Sirakūzā. Plaši pazīstams ir nostāsts par to, kā Arhimēds mēģināja noskaidrot, vai Sirakūzu valdnieka kronis ir gatavots no tīra zelta. Arhimēds ilgi nespēja atrast risinājumu, līdz kādu dienu vannā viņš pēkšņi aptvēra, ka, jo dziļāk ķermenis iegrimst ūdenī, jo augstāk paceļas ūdens līmenis. Viņš izlēca no vannas un kails skrēja pa ielām, saukdams ''Heireka!'', kas nozīmē ''Es atradu!''. Tad Arhimēds izdarīja eksperimentu ar kroni. Viņš atzīmēja, cik augstu pacēlās ūdens līmenis, kad tajā iegremdēja kroni. Tad viņš iegremdēja ūdenī tīra zelta gabalu, kas svēra tikpat, cik kronis. Vai ūdens līmenis pacēlās tikpat augstu? Nē, nepacēlās! Tātad kronis nevarēja būt izgatavots no tīra zelta.

Ruals Amundsens 20. gadsimta sākumā nolēma sasniegt Ziemeļpolu, bet, uzzinājis, ka amerikānis Roberts Pīrijs to jau ir izdarījis, devās uz Antarktīdu. Šis ceļojums kļuva par sacensību starp Amundsenu un Roberta Skota vadīto britu ekspedīciju, kas bija devusies ceļā agrāk. Amundsens ar četriem pavadoņiem suņu pajūgos sasniedza Dienvidpolu 1911. gada 14. decembrī, gandrīz mēnesi pirms Skota ekspedīcijas.

Žaks Kusto (1910-1997), franču zemūdens pētnieks, bija Francijas flotes virsnieks un vienmēr dedzīgi interesējās par okeāna izpēti. 1943. gadā viņš palīdzēja izgudrot akvalangu - elpošanas iekārtu, kas ļauj nirējam ilgi uzturēties zem ūdens.

Pirmajā pasaules karā (1914-1918) abas karojošās puses izmantoja indīgas gāzes. Hloru pirmo reizi lietoja 1915. gadā Beļģijā pie Ipras. Smagā, zaļganā gāze plūda pa laukiem, un Sabiedroto karavīri to ieelpoja. Pēc tam viņiem radās plaušu tūska, plaušas piepildījās ar šķidrumu un cilvēki noslāpa. Tie, kuri izdzīvoja, kļuva par invalīdiem. Otrā pasaules kara laikā (1939-1945) bija saražots milzīgs daudzums gāzmasku, taču, par laimi, ķīmiskās kaujas vielas karadarbībā netika lietotas.

Starptautiskais kilograma etalons ir no platīna un irīdija sakausējuma izgatavots cilindrs, kura diametrs un augstums ir 39 mm. tas tiek glabāts rūpīgi kontrolētos apstākļos Starptautiskajā svaru un mēru birojā Sevrā, Francijā.

Līdz mūsu ēras 4. gadsimta sākumam romieši izbrūvēja ceļu tīklu 85 000 km kopgarumā. Tolaik no Londīnijas (Londona) līdz Romai varēja nokļūt sešās dienās. Tieši tikpat ilgu laiku šādam ceļojumam vajadzēja arī ap 1800. gadu.

Par to, vai mērtraukā ir iepildīts tieši vajadzīgais graudu vai vīna daudzums, senajā Ķīnā pārliecinājās pēc skaņas. Uzsitot pa trauku, vajadzēja atskanēt vienai noteiktai skaņai.

Sākumā akru definēja kā zemes laukumu, ko vienas dienas laikā var uzart ar diviem vēršiem.