Pēc Padomju savienības sabrukuma nepabeigtais televīzijas tornis pašā Jekaterinburgas sirdī kļuva par vietējā mēroga kulta objektu. Iepazīsimies nedaudz tūvāk ar torņa vēsturi un ''misiju''.
Nepabeigtais televīzijas tornis Jekaterinburgā9
206
4
Lēmums par jauna un moderna televīzijas torņa celtniecību Sverdlovskā tika pieņemts jau 70-to gadu beigās. Bet jau pēc Maskavas Olimpiādes visi papīri jau bija gatavi, lai celtniecība varētu sākties.
Sverdlovskas (tagad Jekaterinburgas) televīzijas torņa celtniecība aizsākās 1983.gadā. Torni projektēja Vissavienības Valsts projektēšanas institūts un tam bija jākļūst par vienu no augstākajiem brīvistāvošajiem objektiem Āzijā, torņa pilns augstums dažos avotos minēts kā 361 metrs (par 7 metriem zemāks nekā Rīgas radio un televīzijas tornis). Projektētāji bija iecerējuši tornī 188 metru augstumā uzstādīt plašu skatu laukumu ar rotējošo restorānu, ņemot par piemēru Ostankinas torni Maskavā.
Reklāma
Torņa celtniecības darbus veica trests Спецжелезобетонстрой, kura veiksmīgi uzcelto objektu sarakstā bija atrodami arī Tallinas un Viļņas teletorņi.
Betonējot torņa serdi un apvalku tika izmantots īpaši stiprs un noturīgs 400.markas betons, kurš pēc speciālistu viedokļa, ar katru gadu no gada kļūst stiprāks.
Reklāma
Aktīva televīzijas torņa celtniecība ilga līdz pat 1989.gadam, bet pēc Padomju savienības sabrukuma 1991.gadā televīzijas torni celtnieki pamesta pilnībā, uz to laiku betona konstrukcija jau bija sasniegusi augstumu 219 metrus.
Pirmos pāris gadus nepabeigto torni vēl cītīgi apsargāja, pat 1993.gadā izdevās ar Maskavu saskaņot torņa celtniecības turpinājumu, lai to varētu pabeigt pilnībā, taču solījumi un vienošanās palika uz papīra. Gadiem ejot torni pameta arī apsardze, paverot iespēju tornim piekļūt ''no malas''.
Tornī aktīvi sāka ''saimniekot'' bezpajumtnieki, krāsaino metālu zagļi un parasti interesenti. Vēlāk tornis kļuva par populāru brīva laika pavadīšanas vietu jauniešu starpā, torni par treniņu vietu izmantoja arī profesionāli alpīnisti un beisdžamperi.
Reklāma
Diemžēl šī vieta nesa arī savu ļaunumu, tornis ņēma un turpināja ņemt neuzmanīgu cilvēku dzīvības. Pēc 1998. gada nelaimes, kad naktī kāpjot pa ārējām torņa trepēm nositās pilsētā plaši pazīstamais students - ekstrēmo sporta veidu cienītājs Aleksandrs Poļjanovs, varasiestādes beidzot nolēma rīkoties - aizmūrēja visas ieejas un vietas, caur kurām varēja tikt tornī, kā arī nogrieza ārējo metāla kāpņu posmu. Taču arī tas neatturēja ziņkārīgos iedzīvotājus, līdz pat 2010.gadam tornī turpināja rāpties un uzturēties jaunieši, kā arī lekt lejā pašnāvnieki.
Tev patiks šie raksti
