Nejauši izgudrojumi, kas mainīja pasauli35

Otrā pasaules kara laikā, kad inženieris Richard James domāja kur novietot uz kuģa klāja esošās atsperes, viņš nejauši vienu no tām izmeta no rokām lejā pa trepēm. Viņam par pārsteigumu tā rotēdama viļņveidīgi uz priekšu, kustību beidza tik trepju apakšā. Tā radās rotaļlieta, par kuru pasaulē priecājušies tūkstošiem bērnu-Slinky.

Lai gan lielākādaļa studentu būtu apbēdināti, kad viņu mājasdarbs eksplodētu viņiem sejā, Jamie Link tā viss nedomāja. Pēc nejaušas silīcija čipa iznīcināšanas viņam ienāca prātā doma, ka atsevišķi gabali kā sensori aizvien vēl varētu darboties. Mūsdienās tos izmanto dažādiem pētījumiem- pēta baktērijas, audzējus utml.

Ķīmiķis Rojs Plunkets pārvietodamies pa savu labaratoriju nejauši paklupa uz kāda sava pētījuma vielas un saprata, ka tā ir ļoti slidena. Kopš tā laika ieviesa teflonu, jeb pannu slideno pārklājumu.

Kaut arī nav konkrēta cilvēka, kurš izgudroja anestēziju, tomēr varam pateikties Crawford Long, Wiliam Morton un Charles Jackson par to, ka viņi pamanīja to, ka tās personas, kuras bija nesen lietojušas norkotiskas vielas, labāk pārcieta operāciju. Vēlāk protams sāka izmantot kā anestēziju smieklu gāzi un slāpekļa oksīdu.

Kad Will Keith Kellog palīdzēja brālim gatavot pusdienas vietējās sanatorijas apmeklētājiem, viņs pētot receptes apstājās pie kukurūzas pārslām. Savas intereses dzīts viņš gribēja notestēt, kas notiktu, ja kukurūzas pārslas apgrauzdētu. Protams sanatorijas klientiem šāds ēdiens iepatikās un tā radās kellogs pārslas.

Cilvēki jau ilgi zināja kā uzspridzināt ko gaisā. Šaujampulveris un nitroglicerīns bija pazīstami gadsimtiem ilgi. Bet bija problēma, ka šaujampulverim jauda nebija pārāk liela, bet nitroglicerīns bija pārāk nestabils. Tad pie lietas ķērās tāds vīrs kā Alfrēds Nobels, kurš nejauši atklāja porainu vielu kuru apvienojot ar nitroglicerīnu spēja stabili uzglabāt, nemazinot sprādziena efektivitāti. Tā radās dinamīts.

Studējot staphilokokus Aleksandrs Flemings pievienoja petrī trauciņā dažas baktērijas, pirms devās nedēļu ilgā atvaļinājumā. Pēc atvaļinājuma atgriežoties, viņam pa pārsteigumu trauciņā bija uzaudzis pelējums. Rūpīgāk to izpētījis viņš redzēja, ka tā izdala kautkādu vielu, šī viela inhibēja augšanu. Tā radās pasaules vēsturē pirmā antibiotika-penicilīns.

Sākotnēji plastalīnu izmantoja kā sienu, papīru tīrāmo, jo tas ogļrūpniecības ēras laikā lieti noderēja ogļu putekļu savākšanai. Tomēr, kad 20.gs. sākumā sākās naftas ēra, tad vairs vajadzība pēc plastalīna nebija. Par laimi Cleo McVicker ar savu dēlu nezkāpēc iedomājās taisīt figūriņas un tādējādi rada plastalīnam pielietojumu-modelējamais materiāls.