Šī nedēļa (23.-29. jūnijs) pasaules vēsturē ir bijusi ievērojama ar dažiem liktenīgiem atentātiem, pēkšņiem uzbrukumiem un kādu drosmīgu kaķi.
Šeit būs tikai daži no vēsturiskiem notikumiem, jo lielāki vai mazāki notikumi, kuri kaut nedaudz izmaina vēsturi notiek katru dienu un lai tos visus apkopotu, nepietiktu ar vienkāršu notikumu kopsavilkumu. Būtu nepieciešams izcelt katru dienu un par veltīt atsevišķu rakstu vienam, otram notikumam.
Vispirms par atentātiem. 1541.gada 26.jūnijā sazvērnieki nogalināja vienu no slavenākajiem spāņu konkistadoriem – Peru gubernatoru Fransisko Pizarro. Kaut arī viņš bija viens no Klusā okeāna atklājējiem, pasaules slavu un milzīgu bagātību Pizarro ieguva pēc Inku valsts iekarošanas 1533.gadā. Spāņus satrieca milzīgais zelta daudzums, kuru viņi atrada šajā attālajā pasaules nostūrī. Drīz vien vairāki iekarotāju grupējumi sāka plēsties savā starpā par laupījumu, Pizarro tuvākais līdzgaitnieks Dijēgo de Almagro pat aplenca gubernatora rezidenci, bet tika sakauts un nogalināts.
Trīs gadus vēlāk Almagro cīņu biedri atriebās -iebruka Pizarro pilī un nogalināja slaveno spāni maltītes laikā.
Ja Pizarro slepkavība noslēdza vairāku desmitgažu ilgu karu posmu, tad kāda cita kalpoja par nežēlīgas asinspirts ieganstu. 1914.gada 28.jūnijā Sarajevā teroristu uzbrukumā gāja bojā Austro-Ungārijas kroņprincis Francis Ferdinands un viņa sieva Sofija. Augstdzimušais pāris pa Sarajevas ielām pārvietojās četru automašīnu kolonnā. Francis Ferdinands brauca nevis pirmajā, bet otrajā spēkratā. Tomēr tas viņu neglāba no atentāta - kortežai uzbruka serbu nacionālists Naģelko Karbinovičs. Ferdinands noķēra terorista mesto bumbu un izsvieda to no mašīnas. Šķita, ka kroņprincis ir dzimis laimes krekliņā, jo sprādzienā netika ievainots. Ievainojumus guva tikai Ferdinanda sieva, bet Karbinovičs tūlīt pat tika notverts. Neveiksmīgais terorists bija plānojis pēc atentāta izdarīt pašnāvību aprijot indes kapsulu un no tilta ielecot upē. Lēciena laikā nāvējošā kapsula izkrita no serba mutes, bet upe izvēlētajā vietā izrādījās gaužām sekla – tikai līdz terorista potītēm.
Pēc uzbrukuma uz tilta Ferdinands devās pie pilsētas mēra, bet no turienes uz slimnīcu, lai tur apmeklētu sprādzienā ievainotos. Kroņprinča šoferis autobraucējs Otto Mercs nogriezās nepareizā vietā, nonākot Franča Jozefa ielā. Sapratis, ka kļūdījies, Mercs apstājās, lai grieztos atpakaļ. Nelaimīgas sakritības rezultātā viņš bija apstājies netālu no cita serbu nacionālista Gavrila Principa, kurš nepalaida garām iespēju, pieskrēja pie mašīnas un atklāja uguni no pistoles, ievainojot Ferdinandu kaklā un Sofiju vēderā. Atentāta rezultāts bija gaužām bēdīgs – nogalināts aprobežots kroņprincis un sākts 1.Pasaules karš, kuram sekoja 2.Pasaules karš, bet tam, savukārt, Aukstais karš.
Šinī nedēļā ne vien piespiedu apstāšanās, bet arī piespiedu steiga ir prasījusi dzīvības. 1928.gada 24.jūnijā Vācijā, eksperimentējot ar raķešu dzinējiem, Opel automobilis PAK3 uzstādīja jaunu ātruma rekordu – 241 kilometru stundā. Neparastākais šajā pasākumā bija nevis raķešu izmantošana vai 20000 skatītāju lielais pūlis, bet gan PAK3 vadītājs – krātiņā iesprostots kaķis. Neviens dzīvnieku nebija informējis par to, ka ātrums nogalina. Otrā brauciena laikā vienlaikus uzliesmoja pārāk liels raķešu skaits, automašīna cieta avāriju un kaķis-autobraucējs gāja bojā.
Jau minēju, ka šonedēļ notikuši arī vairāki pēkšņi uzbrukumi. Hronoloģiski pirmais bijis Napoleona pusmiljonu vīru lielās armijas iebrukums Krievijā 1812.gada 24.jūnijā. Cerības gūt ātru uzvaru pierobežā drīz izplēnēja, jo Kutuzova vadītais krievu karaspēks, izvairoties no saskares ar franču armiju, atkāpās valsts iekšzemē. Vairākus mēnešus krievi nepieņēma kauju. Rezultātā vieglas uzvaras vietā Napoleona armijai nācās pārciest salu, partizānu karu un galu galā sakāvi. Veiksme, kura agrāk bija imperatora tuvākā sabiedrotā, bija viņu pametusi uz visiem laikiem.
Franči un nelaimīgais kaķis nebija vienīgie šīs nedēļas neveiksminieki. 1876.gada 25.jūnijā kaujā pie Litlbighornas virsaišu Trakā Zirga un Sēdošā Buļļa vadītie indiāņi ASV karaspēkam sarūpēja smagāko sakāvi to ilgajos karos ar iezemiešiem. Amerikāņu pulkvežleitnanta Džordža Armstronga Kastera vadīto izlūkvienību Litlbighornas ielejā aplenca vairāku tūkstošu indiāņu liels karaspēks. Rezultātā tika izkauta visa jeņķu vienība, kaujā gāja bojā pats Kasters un 200 viņa vadītie karavīri. No asinspirts izglābās viens vienīgs zirgs vārdā Komančs.
Visbeidzot, 1950.gada 25.jūnijā Ziemeļkorejas komunistu karaspēks šķērsoja 38.paralēli un iebruka Dienvidkorejā. Pēkšņais uzbrukums pārsteidza dienvidkorejiešus nesagatavotus, viņu armija atkāpās un šķita, ka nekas neaizkavēs Korejas sovjetizāciju. Komunistu plānus izjauca amerikāņi, kuri 27.jūnijā nolēma nosūtīt savu karaspēku uz Dienvidkoreju. Karš ar mainīgām sekmēm turpinājās līdz 1953.gadam, kad konfliktā bija iesaistījusies arī Ķīna, bet Padomju Savienība ziemeļkorejiešus atbalstīja ar bruņojumu un militārajiem speciālistiem. Amerikāņi apsvēra iespēju izmantot pat atombumbas, lai gūtu uzvaru, tomēr galu galā atteicās no šāda soļa. Karš, kurš bija prasījis miljoniem dzīvību, noslēdzās tā kā bija sācies – abas puses atkāpās aiz 38.paralēles.
