Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to stipri ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu tautu cīņa ar Austrumeiropas slāvu tautām par lielo tirdzniecības ceļu kontroli. Latvijas tautas agrāk nekā citas Baltijas valstu tautas tika pievērstas kristīgajai ticībai 12. un 13. gadsimtos, tomēr tās ilgu laiku saglabāja senās tradīcijas un cieši ar dabu saistīto dzīvesziņu. Vēlajos viduslaikos Latvijas teritorijā izveidojās suverēnu valstu savienība - Livonijas konfederācija, kuras ietvaros līdz 16. gadsimtam konsolidējās latviešu tauta. Savukārt 17. gadsimtā Latvijas dienvidrietumu daļā izveidojās plaukstoša muižnieku republika -Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas piedalījās Āfrikas un Amerikas kolonizācijā un iekļāvās globālajā tirdzniecības ķēdē. Latvijas galvenā pilsēta Rīga, kas līdz 15. gadsimtam bija lielākā Hanzas savienības tirdzniecības pilsēta Baltijas jūras austrumu krastā, arī vēlāk saglabāja nozīmīga reģionālā politiskā un militārā centra statusu. 20. gadsimtā Latvija izveidojās par neatkarīgu valsti, kas, neskatoties uz atkārtotām citvalstu okupācijām, spēja atjaunot savu neatkarību un kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti 21.
Tev patiks šie raksti
