Teātri Romā parādijās vēlajā republikas laikā. Pēc izplānojuma tie bija puslokā un sastāvēja no garas skatuves celtnes blakus pusaplī novietotam orķestrim un ierindās novietotām sēdvietām.
Romiešu teātrus balstīja balstu rāmji un velves, un tādējādi tiem bija iespēja tikt būvētiem pilsētas centrā, turpretī grieķu teātri bija būvēti dabiskā slīpumā. Visās impērijas daļās teātri bija populāri.. Iespaidīgi piemēri ir sastopami Orindžā (1. gs sākumā), Francijā, un Sabratā (2. gs beigas), Lībijā.
Par vienu no vislabāk saglabājušo seno teātri, tiek uzskatīts Orindžā celtais teātris.Tas tika uzbūvēts, kad pilsēta bija daļa no Romas impērijas, 1. gs sākumā.Šajā teātrī joprojām tiek uzvestas izrādes.
Par Romas teātru paraugu kļuva amfiteātri.Tās bija eliptiska plānojuma celtnes ar arēnu centrā, kur notika gladiatoru un dzīvnieku cīņas, un tai visapkārt atradās sēdvietas.Pašā sākumā sēdvietas tika celtas nokoka, un tikai vēlāk no akmens.Romas pāvests Gaijs Skribonijs Curio, lika uzbūvēt pirmo Amfiteātri 59. gadā p.m.ē. Pirmais amfiteātris no akmens tika uzcelts 30. gadā p.m.ē. un to lika uzcelt Augusts, pirms viņš kļuva par Romas imperatoru. Šis bija vienīgais amfiteātris Romas impērijā, kura celtniecībā vispār netika izmantots koks līdz pat Kolizeja uzcelšanai, kuru pavēlēja uzcelt Romas imperators vespasiāns. Romas paraugam sekoja visa Romas impērija. Slavenākais un lielākais Romas amfiteātris – Kolizejs (70. – 80. g.) varēja uzņemt līdz pat 50 tūkstošiem skatītāju, kas ir aptuveni līdzīgs mūsdienu sporta stadioniem. Kolizeji Veronā, Kapuā, Pocuolijā, Taragonā (visas pilsētas atrodas Itālijā) ir praktiski vienlīdzīga lieluma, ar Colizeju Romā. Lai rīkotu zirgu skriešanas sacensības un kaujas ratu sacensības, daudzās pilsētās tika uzcelti sacensību apļi.
Romā apļiem pielādotie laukumi intensīvi tika būvēti imperatora Domitiāna valdīšanas laikā – 81. – 96. gads p.m.ē.
Romas Kolizejs ir slavenākais Senās Romas amfiteātris. Romas imperators Vespasins, kurš valdīja no 69. – 79. gadam, iesāka Romas Kolizeja celtniecību un viņa dēls, Romas imperators Titus, turpināja to celt 80. gadā mūsu ērā. Kolizeju pabeidza Vespasina jaunākais dēls Domitiāns, kurš nomainīja Titu 81. gadā. Struktūra sākumā tika nodēvēta par Flaviānas Amfiteātri. Līdz 6. gs. tas tika pārveidots un restaurēts ugunsgrēku un zemestrīču dēļ. Vēlākajos gadsimtos Kolizejs cieta no nolaidības, zemestrīcēm un bojājumiem, ko izraisīja celtnieki. Tomēr vairāk kā viena trešdaļa no ārējām arkām ziemeļu pusē vēl joprojām turas un ir apskatāmas vēl šodien. Iekšējais skelets, kas saturēja sēdvietas ir būtībā saglabājies. Lai gan visas marmora, ģipša un metāla dekorācijas ir pazudušas.
