Jakudza – tas ir kopējs nosaukums Japānas organizētās noziedzības, savstarpēji konkurējošām grupām (klaniem). Šī organizācija ir kriminālās pasaules ievērojamākais fenomens. Ārzemju laikrakstu slejās to mēdz dēvēt par „japāņu mafiju”.
Nedaudz par japāņu mafiju.46
812
8
Jakudzas klani ir visās Japānas salās un dažviet’ ārpus Japānas, tajos tiek ievērota stingra hierarhija un to iekšējā dzīve balstās uz dažādiem uzvedības kodeksiem. Sarunās jakudzas lieto īpašu žargonu. Mūsdienās jakudzas uzdodas par parastiem biznesmeņiem – valkā dārgus uzvalkus un pārvietojas ar ārzemju mašīnām, kurām stūre ir kreisajā pusē (tās Japānā ir dārgas jo jāmaksā liela ievedmuita). Īpaši populāras automašīnas ir BMW un Mercedes. Japāņu mašīnas jakudzu vidū ir nepopulāras un nav cieņā.
Ja runā par jakudzas specifisko un ļoti stingro uzvedības kodeksu, tad jāpiezīmē, ka lai pierādītu atvainošanās patiesumu daži gangsteri mēdz nogriezt savu pirkstu falangas. Tiem, kuri nolemj pievienoties jakudzām, vispirms „jāiziet” nopietnu sagatavošanos – notiek treniņi, starp kuriem ir arī meditācija. Kad pabeigta sagatavošanās, lai kļūtu par īstenu klana locekli tiek veikts „sakadzuki” rituāls. Grupējuma šefs un jaunais dalībnieks dzer sakē no viena trauka.
Japānas organizētā noziedzība zināma ne tikai ar stingrību un ar savu stingro goda kodeksu, bet arī ar raksturīgajiem tetovējumiem. Jakudzas jau gadsimtiem izmanto tetovējumus kā piederības zīmi kādam klanam, tāpat arī – lai apzīmētu savu stāvokli šajā grupējumā. Bez tam, kad par jakudzu kļuva zemnieks vai amatnieks, viņš saņēma jaunu, kareivīgu vārdu – tādu kā, Tīģeris un Dzērve, Deviņi Drakoni, Aurojošā Vētra, kuri tad zīmējuma veidā tika uztetovēti uz muguras vai krūtīm. Reizēm viss zīmējums tika papildināts ar mākslinieciskām pārmērībām, tad tetovējums klāja visu ķermeni, ieskaitot ģenitālijas.
Jakudzas tetovējumi tiek taisīti ar tradicionālo metodi – adatas un tintes palīdzību un ne tik bieži tiek rādīti organizācijai nepiederošiem. Dažādās Japānas daļās, dažādiem grupējumiem ir dažādi tetovējumi. Tokijas jakudzas, parasti rotājot rokas un muguru. Saskaņā ar tradīciju jakudzas biedri savus saietus rīko pirtī, kur var būt pilnīgi pārliecināti, ka nevienam līdzi nav ieroča. Tur tetovējumi redzami pilnā krāšņumā. Tetovējumi ir ne tikai vīriešiem.
1996. gadā aptuvenais jakudzas locekļu skaits bija -79900, no kuriem 67% piederēja trim lielākajiem sindikātiem, bet pēc Japānas policijas aplēsēm 2009. gadā aktīvu jakudzas biedru bija aptuveni 80900, kuru galvenie darbības veidi ir narkotiku tirdzniecība, prostitūcija, cilvēku tirdzniecība, izspiešanas un nelegālais spēļu bizness. Un tam visam, protams, vēl jāpievieno savstarpējie kari starp grupējumiem par teritorijas kontroli.
Mūsdienās jakudza savu interešu loku ir paplašinājusi līdz politiskai korupcijai un finanšu tirgus ietekmei. Sindikāts mēģina ietekmēt politiskās vēlēšanas un kandidāti tiek atbalstīti ar naudu vai dažādiem pakalpojumiem. Te tad ir iespēja pēc vēlēšanām nodarboties ar šantāžu. Vēl viena no ienesīgākajām biznesa sfērām ir operācijas ar nekustamo īpašumu un celtniecība.
Pats galvenais jakudzai ir paša gods, kas nav atdalāms no klana goda. Saskaņā ar nerakstītu likumu jakudza, kurš tiek apsūdzēts nozieguma izdarīšanā, visu vainu uzņemas pats, tādā veidā nedodot juridisku pamatu vainot klana vadību noziedzīgā nodarījumā. Jakudza nekad nepacietīs, ka tiek apvainots vai pazemots, viņš gandrīz nekad neatzīst kļūdas un neattaisnojas. Ja tiek uzskatīts, ka jakudza ir sevi apkaunojis, viņam var piespriest pirksta falangas nogriešanu, padzīšanu no klana vai pat nāvessodu. Jaunie jakudzas nedrīkst neko vēlēties un tiem jāstrādā tikai klana labā.
Jau izsenis, viens no iecienītākajiem jakudzas locekļu ieročiem, pateicoties tā vieglumam ir tanto. Tas ir ierocis, kas paredzēts duršanai, ar 15 – 30 cm garu vienpusēji, retāk – abpusēji griezīgu asmeni, kuru izmanto pašaizsardzībai. Šis ierocis Japānā maksā no 3000 līdz 30000 dolāru un to ir aizliegts izvest no Uzlecošās Saules Zemes, jo ir atzīts par nacionālās kultūras vērtību. Savulaik’ šo ieroci atļāva nēsāt arī sievietēm un viņas to nēsāja pašaizsardzībai paslēptu kimono jostā. Sieviešu tanto sauc par kaikenu.
Šoko Tendo (Shoko Tendo) izauga kā japāņu gangstera meita. Viņas ķermeņa augšdaļa un kājas ir klātas tetovējumiem. Šoko par savu dzīvi ir uzrakstījusi grāmatu „Yakuza Moon” (Yakuzana Tsuki), kura Japānā kļuva par bestselleru un tika izdota 11 reizes. „Es uzrakstīju visu, kā tas bija”- viņa stāsta. „Man bija vajadzīga vīrišķība, lai saņemtos un to izdarītu, jo jakudzas grupējuma vadoņa ģimenē valda savdabīgs priekšstats par pienākumiem un godu.” Meitene nokļuva vardarbības pasaulē vēl vidusskolas jaunākajās klasēs un viņai bieži nācās saskarties ar citu bandu pārstāvjiem. „Es vienmēr biju starp bandas meitenēm...Īstenībā, cīņa bija mana ikdienas dzīve!”
Šoko ar mīlestību stāsta par savu tēvu, kurš nekad nerunāja par savu „biznesu”. Savā laikā viņas ģimene bija ļoti bagāta. Garāža bijusi pilna ar dārgām automašīnām, kas bijušas viņas tēva slepenā aizraušanās. Vēlāk gan laiki krasi mainījušies un meitenei nācies piedzīvot arī tādas dzīves rūgtumu. Viņai nācies piekrist ģimenes drauga piedāvātajam seksam apmaiņā pret naudu, lai dzēstu ģimenes parādu. Šis draugs izrādījies par „smagu” narkomānu un „uzsēdinājis uz adatas” arī Šoko, bet reiz viņš tik stipri piekāvis meiteni, ka nācies taisīt plastisko operāciju.
