Par reāliem cilvēkiem, kuriem izdevās apmānīt nāvi un izdzīvot pēc nāves soda izpildes.
Nāves soda neskartie.70
1606
13
Elizabete Proktore. Viņai nepaviecās, viņu uzskatīja par raganu un arestēja 1692 gadā. Neskatoties uz draugu liecībām, viņa bija piespriests nāves sods. Elizabete tajā laikā bija stāvoklī, bet bērnu jau dzemdēja cietumā. Kad jau viņai uzmeta virvi apkārt kaklam un atvēra sastaņu lūku, viņa iekrita lūkā, bet nenomira.
Džons Henrijs Džordžs Li bija arestēts, kā līdzdalibnieks sievietes Emmas Keisijas slepkavībā. Džonam piesprieda pakāršanu, viņu trīs reizes meta lūkā ar virvi ap kaklu, bet visas trīs reizes viņš palika dzīvs.
Viljams Duells kopā ar 4 citiem noziedzniekiem bija pakārts, pēc tā, kad viņu apvainoja izvarošanā un bērna slepkavībā Londonā. Tajā laikā Lielbritānijā noziedznieku līķus izmantoja medicīnas mērķos. Kad Viljama ķermenis jau atradās uz ķirurga galda, students, kuram vajadzēja to preperēt, pamanīja elpošanas pazīmes!
Zoleihad Kadhoda, precēta sieviete, bija arestēta par aizdomām vīra krāpšanā un mīlas sakariem ar citu vīrieti. Kā pieņemts austrumos, tādai sievietei piesprieda nāves sodu nomētājot ar akmeņiem. Izskatījās tas tā, cilvēku līdz jostasvietai ierok zemē, un met viņam pa galvu ar akmeņiem. Zoleihadu ātri nomētāja ar akmeņiem, bet pēc tā, kad viņu nogādāja morgā, viņa izrādījās dzīva.
Vinselao Migels bija arestēts revolūcijas laikā Meksikā. Viņam piesprieda nāves sodu nošaujot. Pēc 9 šāvieniem Migelam izdevās izdzīvot. Viņš aizmuka un nodzīvoja garu mūžu.
Džons Smits bija arestēts pēc vairākām māju un banku laupīšanām. Viņš tika pakārts ar virvi iemetot viņu lūkā, tomēr viņš izdzīvoja un vēl kādu laiku dzīvoja pilnvērtīgu dzīvi.
Anna Grīna palika stāvoklī no sava darba devēja, kuru, tiek uzkatīts, viņa pavēdināja. Pēc attiecīgā laika posma viņai piedzima bērns, bet tas nomira uzreiz pēc dzemdībām. Anna centās noslēpt ķermeni, un bija apvainota slepkavībā, par kuru viņai piesprieda nāves sodu. Annu Grīnu pakāra, nometot no trepēm ar virvi ap kaklu, tomēr bēru laikā viņas zārku atvēra un pamanīja elpošanas pazīmes, pēc kā viņa tika nogādāta slimnīcā.
Jozefs Samuils 1801 gadā izdarīja vairākas laupīšanas un slepkavības. Viņš bija bandas sastāvā, kuras visiem locekļiem tika piespriests nāves sods. Jozefa soda izpildes dienā, viņu kāra trīs reizes, bet visas trīs viņam izdevās izdzīvot, sākumā viņam pārtrūka virve, pēc tam virve noleca no kakla. Jozefu Samuilu apželoja un piesprieda tam mūža ieslodzījumu.
Megija Diksone pēc vīra nāves ielaidās mīlas sakaros ar namīpašnieku un drīzumā dzemdēja bērnu, kurš mira pēc dzemdībām. Viņa iemeta bērna līķi upē, bet tas tika pamanīts un viņai piesprieda nāves sodu. Pēc soda izpildes, viņas zārku ar ķermeni pārnesa uz kapsētu, bet ceļā izdzirdēja troksni zārka iekšienē. Megija izdzīvoja un nodzīvoja vēl 40 gadus!
Villijs Frensis noslepkavoja aptiekas īpašnieku, kad viņam bija 16 gadi. Viņš apstiprināja savu vainu un viņam piesprieda nāves sodu uz elektriskā krēsla. Kad viņam veica soda izpildi uz elektriskā krēsla, Villijs Frensis kliedza un raustījās, tomēt pēc sprieguma atslēgšanas, viņš palika dzīvs. Viņu sodīja vēlreiz, tieši pēc gada.
