„Nepagāja neviena diena, kad es nedomāju par Frensisu. Pēc gada – 1999., mēs ar Keitu nolēmām atkārtot mūsu mēģinājumu iekarot virsotni. Mums tas izdevās, bet atpakaļceļā mēs šausmās ieraudzījām Frenkiju. Viņa gulēja tieši tā, kā mēs viņu atstājām, ideāli saglabājusies zemajā temperatūrā. Tādu galu neviens nebija pelnījis. Mēs ar Keitu viens otram apsolījām vēlreiz atgriezties Everestā, lai apglabātu mirušo. Pagāja astoņi gadi, gatavojot nākošo ekspedīciju. Mums izdodas atrast Frenkiju. Es ietinu viņas ķermeni ASV karogā, pieliku zīmīti no viņas dēla. Mēs iegrūdām viņu aizā, tālāk no citu alpīnistu acīm. Tagad viņa atdusas mierā. Beidzot es varēju viņas labā kaut ko izdarīt ”- stāsta Jens Vudholls. Pēc gada arī Sergeja Arseņjeva līķis tiek atrasts.
Tajā pašā gadā bija gadījums, kad cilvēki tomēr paliek cilvēki. Ukraiņu alpīnists pārlaida aukstu nakti gandrīz turpat, kur amerikāniete. Citi šīs ekspedīcijas dalībnieki puisi nogādāja lejā līdz bāzes nometnei, bet tālāk palīdzēja vairāk nekā 40 cilvēku no citām ekspedīcijām. Puisim „paveicās”- tika amputēti tikai četri pirksti.
