...jeb kā nogāzt modernu, radariem neredzamu, $111 200 000 vērtu amerikāņu lidmašīnu ar vecu padomju raķeti. Zoltans Dani, serbu pretgaisa aizsardzības virsnieks, ir pazīstams kā cilvēks, kura vadībā mazā Serbija sagādāja smagas problēmas ASV aviācijai, nogāžot divas modernas ASV lidmašīnas un nodarot bojājumus vēl vairākām, tai skaitā vēl vienam radariem neredzamajam F-117 bez tā, kurš serbiem par lieliem priekiem tika nogāzts 1999,gada 27. martā..
"Nakts vanagu" medības39
1252
7
Zoltans komandēja serbu pretgaisa aizsardzības spēkus, kuri aizstāvēja Belgradu Balkānu kara laikā. Visi šie spēki sastāvēja no četrām vecām krievu zenītraķešu iekārtām C-125 , un, pēc NATO pavēlniecības domām, šie muzeja eksponāti nespēja radīt nekādus draudus viņu bumbvedējiem. Turklāt NATO rīcībā bija viss nepieciešamais arī, lai tiktu galā ar krietni modernāku pretgaisa aizsardzību. Un kur tad vēl modernās, radariem neredzamās lidmašīnas!
Pēc Zoltana vārdiem, viņam nebija nekādu ilūziju par spēku samēru, un tāpēc viņš nolēma nevis atklāti cīnīties pret NATO pārspēku, atklājot savu radaru un raķešu izvietojumu, bet izmantot gandrīz vai partizānu kara taktiku un no slēpņa gaidīt izdevīgus brīžus, kad puslīdz droši var trāpīt pretinieka lidmašīnām.Šī operācija pierāda, ka arī modernajā karā inteliģents komandieris var veiksmīgi pretoties pārspēkam arī tad, ja viņa rīcībā ir novecojuši ieroči. Pie tam bumbvedēja F-117 iznīcināšana ir tikai viens veiksmīgs moments Zoltana karjerā, un viņš vēl vairākas reizes izjauca gaisa uzbrukumus un nogāza vēl vienu lidmašīnu- F-16. NATO tā arī neiznīcināja nevienu no Zoltana baterijas radariem un zenītartilērijas iekārtām.
Zoltans personiski pazina katru no saviem 200 padotajiem. Un par katru no tiem viņš bija pārliecināts par 100% Ilgi pirms bombardēšanas sākuma viņš noturēja regulārus treniņus, panākot, ka katrs kareivis un virsnieks perfekti pārzināja viņam uzticēto tehniku.
Saprotot, ka pie esošās NATO elektroniskās izlūkošanas līmeņa radiosakari atklās viņa atrašanās vietu ātrāk kā pretinieka radari, Zoltans organizēja kabeļu sakaru sistēmu, un reizēm pat kaut ko tik primitīvu kā sakarus ar ziņnešu starpniecību. Tam bija nozīmīga loma- NATO nezināja, kur atrodas baterija, jo nedzirdēja to.
Radari un zenītraķešu iekārtas pastāvīgi mainīja savu atrašanās vietu un daļa personāla bija nepārtraukti aizņemta ar vietu meklēšanu, uz kurām pārvietot tehniku un šo vietu sagatavošanu tehnikas pārvietošanai. 78 dienas, kurās notika karadarbība, baterija nobrauca desmitiem tūkstošu kilometru.
Serbiem bija laba izlūkošana. Aģenti dežurēja pie aviobāzes Itālijā , un, kad no tās izlidoja bumbvedēji, viņi pa telefonu par to ziņoja uz Belgradu. Novērotāju tīkls eksistēja arī pašā Serbijā, un arī viņi ziņoja par lidmašīnu pārvietošanos.
Vēl ilgi pirms bombardēšanas Zoltans pacentās iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par F-117. Viņš izstudēja visu, ko varēja atrast- publikācijas avīzēs un žurnālos, baumas par lidmašīnas parametriem. Šīs ziņas viņam palīdzēja tā izvietot radarus, lai viņi varētu izsekot "neredzamo" lidmašīnu. Tieši kā- pulkvedis nestāsta. Interesanti, ka viņš neturēja radarus ieslēgtus pastāvīgi , bet ieslēdza tos atsevišķos momentos īslaicīgi, lai NATO lidojošie tālas darbības izlūkošanas lokatori tos nespētu atklāt.
Mērķu noteikšana un apšaude notika pašā pēdējā brīdī , kad lidmašīnas lidoja baterijas tuvumā. . Tas atļāva Zoltanam uzbrukt pēkšņi, neatstājot pretiniekam laiku pretraķešu manevram. Bez tam F-117,neskatoties uz visām savām "neredzamajām " īpašībām bija diezgan lempīga lidmašīna. Izdarīt asu manevru un aiziet no zenītraķetes tuvā attālumā "nakts vanags" vienkārši nav spējīgs. Kad serbi nogāza "stelsu", tas atradās tikai 13 km attālumā.
Bez tam Zoltans ieviesa dažas izmaiņas raķešu iekārtā, kuras palīdzēja to labāk nomērķēt uz lidmašīnām, Tieši kādas, viņš neprecizēja, piezīmējot, ka tas turpina palikt valsts noslēpums.
Liela serbu priekšrocība bija vecās sistēmas radari un raķetes. Radars izseko lidmašīnu, reģistrējot no tās atstaroto radiosignālu. Mūsdienu radari izmanto augstas frekvences signālu. Īsie viļņi izsējas pa lidmašīnas specifisko korpusu tā, ka to nevar pamanīt- tieši lauzīta lidmašīnas forma ir tā, kas ir šīs tehnoloģijas pamatā. Bet! garo viļņu (zemas frekvences) radariem šāda forma nav šķērslis. Tādi lokatori nav ļoti precīzi, .toties redz jebkuru lielāku objektu gaisā. Ņemot vērā to, ka "nakts vanags" ir lēna lidmašīna ar sliktām manevrēšanas spējām, tā ir neslikts mērķis veciem zenītraķešu kompleksiem ar zemas frekvences radariem.
Pirmā satikšanās starp Zoltanu Dani un nogāztā F117A pilotu Deilu Zelko beigu beigas izvērtās par pensionētu karavīru draudzību, te ir spoka Colonel Meow raksts par to
