Musolīni un viņa mīļākās nāve5

Kas notika pēc tam, nav nosaucams par godpilnu attieksmi, bet tam bija iemesli. 1945. g. 29. aprīlī ķermeņi tika sakrauti mašīnā un aizvesti uz Milānu. Ap 15.00 ķermeņi tika izmesti Loreto laukumā. Pēc ķermeņu iespārdīšanas un apspļaudīšanas tie tika pakārti aiz kājām pie Esso degvielas stacijas jumta, dodot iespēju iedzīvotājiem tos apmētāt ar akmeņiem.  Tas tika izdarīts, lai, pirmkārt, esošie fašisti pārstātu pretoties un, otrkārt, tā bija atriebība par tajā pašā vietā nogalinātajiem antifašistiem. Līdera ķermenis tika apsmiets un bija pakļauts vardarbībai. Fašistiem lojālais Ačils Starace tika sagūstīts un nogādāts laukumā. Viņš salutēja Musolīni un viņa pēdējie vārdi pirms nošaušanas bija "Viņš ir dievs". Viņa ķermeni izkāra blakus Musolīni.

Vēlāk Musolīni ķermenis tika apglabāts nenosauktā kapā Milānas kapsētā. 1946. g. to atrada un izraka neofašisti. Dažus mēnešus vēlāk varasiestādes ķermeni atguva. Brāļus neofašistus notiesāja par līķa apgānīšanu, bet varasiestādes nevarēja vēl 10 gadus izlemt, ko iesākt ar Musolīni līķi. Beigu beigās to apglabāja Musolīni dzimšanas vietā.

Pēckara gados par Musolīni nāvi ir radušās daudzas sazvērestības teorijas, tai skaitā, ka tā bija britu specdienestu operācija, lai atgūtu Čērčilu kompromatejošos dokumentus, bet laika gaitā 12 dažādi cilvēki ir apgalvojuši, ka nogalinājuši Musolīni. Vai tas neatklāj, cik patiesībā "mīlēja" līderi?