Mūmijas.7
Kas pie velna ir mūmijas?
Lūdzam nejaukt ar māmiņu – mīlīgo kundzīti, kas gatavo krāsnī ceptus kartupeļus, tas ir cilvēka vai dzīvnieka pēc nāves saglabāts ķermenis. Parasti līķa mīkstos audus kāri notiesā izbadējušās baktērijas, piemiņai par mirušā eksistenci, pāri atstājot vien saujiņu kauli. Mumifikācija šo procesu aptur.
Kā tas nākas, ka mūmijas atrod gan Peru, gan Francijā? Vai tad tās nenāk no Ēģiptes?
Lai gan ēģiptiešus diezgan pamatoti var dēvēt par mūmiju tētiņiem un mūmija, kas dus vēsajos franču pagrabos, nākusi no tālajām faraonu zemēm, savus mīļos aizgājējus labprāt iekonservēja arī citas tautas. Eiropieši savus līķīšus uzglabāja purvos, bet kāda čīliešu cilts (chinchorros) līķus balzamēja pēc visaugstākajiem standartiem, kamēr ēģiptieši vēl bija bērna autiņos.
Kā notiek balzamēšana?
Eiropieši bija pārliecināti, ka pie vainas purva ūdens skābuma pakāpe un skābekļa trūkums. (Tas patiesi nostrādāja, Dānijā atrastā Tollund vīra gadījumā, kuram 6000 gadu vecumā joprojām ir āda!) Ēģiptiešu piegājiens bija mazliet zinātniskāks. Vēdera sienā kreisajā pusē tika veikts liels iegriezums, pa kuru izņēma iekšējos orgānus, bet smadzenes ar āķa palīdzību izķeksēja caur nāsīm. Izņemtos orgānus ietina audeklā un ievietoja burkās.
Un kas tālāk?
Pēc izžāvēšanas sāls gultā, ķermeni nomazgāja un piebāza tā, lai tas atgūtu līdzšinējo formu. Atvērtās rētas aizzieda ar vasku. Gan vīriešus, gan sievietes nokrāsoja ar okeru. Uz ķermeni novietoja metāla plāksnīti, kas bija izrotāta ar simboliem mūmijas aizsardzībai.
Kamdēļ tā nopūlēties?
Mūžīgā dzīve. Īpaši svarīgi tas bija ēģiptiešiem, kuri ticēja, ka bez perfekti saglabāta ķermeņa, dvēsele pēcnāves dzīvē maldīsies kā vecs vīrs centrāltirgū sestdienas pēcpusdienā.
Balzamēja tikai bagātos?
Nē, sava tiesa rūpju tika arī nabagajiem, tikai viņiem nācās samierināties ar vienkāršākām un raupjām metodēm. Tomēr senajā Ēģiptē, nelāgs liktenis gaidīja arī minkas. Kaķiem pirms mumificēšanas pārlauza sprandu, ziedojot tos dievietei Bastai.
Mūmijas taču bija nolādētas?
Tam varētu piekrist – ja vien tās nebūtu beigtas. 1922. gadā Hovards Kārters Ēģiptes Valdnieku ielejā, atklāja Tutanhamona kapenes. Ļaudis ticēja, ka tos, kas ieies kapenēs, gaida šaušalīgs gals. Un nudien – septiņas nedēļas vēlāk noslēpumainos apstākļos mira ekspedīcijas finansētājs Lords Karnarvons. Savukārt Kārters nodzīvoja vēl 17 gadus.
Vai balzamēšana tagad ir aktuāla?
Protams! Gadus trīsdesmit vecā sumumu reliģija (tas pats, kas scientoloģija, tikai citplanētiešu vietā iedomājies ēģiptiešus) tic, ka pēc fiziskās esamības beigām, cilvēka būtība paliek apslēpta tā ķermenī. Sumumi izmanto modernizētas iebalzamēšanas metodes, sāls vietā izvannojot līķi ķimikālijās. Rezultāts ir tika labs, ka sumumi ir pārliecināti – izdalot DNS, iespējams cilvēku klonēt nākamajai dzīvei.