Izdzirdot vārdu „mūmija”, visticamāk, pirmās asociācijas saistīsies ar apsējiem notītu senā ēģiptieša ķermeni. Taču mūmijas ir atrastas visā pasaulē, un daudzas pat ir vecākas nekā Senajā Ēģiptē atrastās mūmijas. Visslavenākās no mūmijām ir tās, kuras ir radītas mākslīgi, izmantojot visdažādākās metodes.
Kas ir mūmija?
Vienkārši runājot, mūmija ir saglabāts miruša cilvēka vai dzīvnieka ķermenis. Lai gan nāve ir atņēmusi ķermenim dzīvību – spēju dzirdēt, redzēt, taustīt, runāt un sajust garšu – tas nenozīmē paša ķermeņa galu. Mirušā cilvēka vai dzīvnieka ķermeni nav sagrauzuši tārpi, tas nav sadedzināts uz apbedīšanas sārta – tā vietā ķermenis ir paglābts no satrūdēšanas un saglabājies līdz mūsdienām.
Vārda „mūmija” īstā nozīme
Vārds „mūmija” pirmoreiz tika lietots, lai raksturotu Senajā Ēģiptē saglabātos ķermeņus. Tomēr mūsdienās šis vārds tiek attiecināts uz jebkuru saglabātu ķermeni, neatkarīgi no tā atrašanās vietas, saglabāšanas veida un vecuma. Vārda „mūmija” izcelsme ir diezgan mīklaina. Gadiem ilgi to saistīja arābu vārdu „mummiya” (vai mummia), kas tulkojumā nozīmē „bitumens”. Tā ir lipīga, melna darvai līdzīga viela. Savulaik uzskatīja, ka ēģiptiešu mūmijas ir kļuvušas melnas, jo tās tika pārklātas ar „mummiya”, no kura eiropieši tad arī atvasināja vārdu „mūmija”. Taču ķīmiķu jaunākie pētījumi liecina, ka ir iespējams cits šā vārda izcelsmes variants. Izanalizējot uz ēģiptiešu mūmijām uzklāto vielu, ķīmiķi atklāja, ka tās pamatā ir vairākas sastāvdaļas – galvenokārt koku sveķi, augu eļļas, dzīvnieku tauki un liels daudzums bišu vaska. Tā kā ēģiptiešu vārds „mum” tulkojumā nozīmē „vasks”, iespējams, ka tieši tas arī ir vārda „mūmija” izcelsmes pamatā.
Kāpēc ēģiptieši izgatavoja mūmijas?
Senie ēģiptieši ticēja pēcnāves dzīvei – viņi nāvi uzskatīja par nākamo posmu cilvēka dzīves ciklā. Ēģiptieši ticēja, ka pēc nāves viņi nonāk aizkapa valstībā, kurā ķermenis atdzimst un cilvēks dzīvo mūžīgi, taču tas varēja notikt tikai tad, ja bija saglabāts mirušā ķermenis. Šī iemesla dēļ tad arī ēģiptieši izgatavoja mūmijas.
Kā ēģiptieši veidoja mūmijas?
Aptuveni pirms Kristus dzimšanas Ēģiptē ieradās kāds grieķu ceļotājs Hērodots. Viņš sarakstīja grāmatu par Ēģiptes ģeogrāfiju, tradīcijām un vēsturi. 2500 gadus vēlāk šī grāmata ir kļuvusi par nozīmīgu informācijas avotu, jo Hērodots sniedz vecāko, mums zināmo aprakstu par seno ēģiptiešu mūmiju izgatavošanas metodēm. Kā liecina mūsdienu zinātnes pētījumi, liela daļa no Hērodota sniegtās informācijas ir patiesa un palīdz mums izprast, kā ēģiptieši mirušā ķermeni padarīja par mūmiju. Viss ķermeņa mumificēšanas process ilga apmēram 70 dienas. Šīs te mūmijas izgatavoja balzamētāji.
Iekšējo orgānu izņemšana
Pēc tam, kad ķermenis bija nomazgāts, to pārvietoja uz nākamo telti – „skaistuma darbnīcu” (senēģptiešu valodā – per nefer) un novietoja uz slīpa galda. Mumifikācijas procesā bija iesaistīti vairāki balzamētāji, no kuriem katrs darīja savu darbu. Vispirms caur degunu tika izņemtas smadzenes; tās uzskatīja par nederīgām un izmeta laukā. Pēc tam vēdera kreisajā pusē izdarīja griezumu, pa kuru balzamētājs kailām rokām izņēma plaušas, aknas, zarnas un kuņģi. Šos orgānus mumificēja atsevišķi. Sirdi un nieres atstāja neskartas.
Kāpēc tika izņemti iekšējie orgāni?
Ķermenis sāk trūdēt uzreiz pēc cilvēka nāves. Ēģiptes karstajā klimatā tas var būt ļoti straujš process, kuru paātrina dažādas baktērijas, tārpi un vaboles. Vismazāk ēģiptieši vēlējās, lai mirušā ķermenis sadalītos, jo bez saglabāta ķermeņa cilvēkam nebija cerību atdzimt aizkapa valstībā. Tā kā vispirms sāka trūdēt iekšējie orgāni, ēģiptieši tos izņēma laukā, lai novērstu trūdēšanu.
Dabiskā ceļā radušās Ēģiptes mūmijas
Pirmās mūmijas senajā Ēģiptē radās pirms aptuveni 6000 gadiem, taču tās nebija cilvēku roku veidotas. Šīs mūmijas izveidojās Ēģiptes krastā un sausā klimata ietekmē. Pēc tam, kad ķermenis bija apglabāts, karstās un sausās smiltis uzsūca no tā visu šķidrumu, tā rezultātā mīkstie audi nevis satrūdēja, bet lēnām izžuva, un ķermenis dabiskā ceļā pārvērtās par mūmiju.
Mākslīgi darinātas Ēģiptes mūmijas
Iespējams, ka doma izmēģināt dažādus veidus, kā saglabāt cilvēka ķermeni, ēģiptiešiem radās pēc tam, kad viņi nejauši atrada smiltīs izžuvušās dabiskā ceļā radušās mūmijas. Pirmie mēģinājumi izgatavot mūmijas mākslīgā ceļā tika veikti aptuveni 3400. gadā pirms Kristus dzimšanas. Tā kā mūmiju izgatavošanas māksla tika pakāpeniski izkopta un izplatījās pa visu Ēģipti, tā kļuva par vispārpieņemtu metodi, kā mirušo sagatavot mūžīgai dzīvei, jeb, citiem vārdiem, nemirstībai, kas bija nākamais posms cilvēka eksistencē. Ikviens ēģiptietis gribēja atdzimt aizkapa valstībā un dzīvot mūžīgi. Ēģiptieši ticēja, ka tas var notikt tikai tad, ja tiek saglabāts mirušā ķermenis, neļaujot tam satrūdēt. Mūmijas Ēģiptē izgatavoja vairāk nekā 3000 gadus. Pēdējās cilvēku mūmijas ir izgatavotas 400. gadā.
Mūmijas ir ceļotāji laikā
Ko gan mums vajadzētu domāt par mūmijām? Vai mums vajadzētu satraukties, raugoties uz mirušajiem? Vai ir pareizi, ka cilvēki pārvieto mirušos no to apbedīšanas vietām, pēta ar zinātnisku instrumentu palīdzību un izrāda muzejos? Tie ir būtiski jautājumi, uz kuriem nav viegli rast atbildi. Cilvēkiem mūsdienās labpatīk domāt, ka viņi dzīvo izglītības laikmetā. Nav šaubu, ka cilvēki, kuru saglabātos ķermeņus mēs pētām ar lielu interesi, ar tādu pašu interesi uzlūkoja pasauli, kurā viņi dzīvoja. Šie cilvēki nezināja, ka nākamajās paaudzes uztvers viņus ar tādu interesi, kāda ir mums. Mums vajadzētu mūmijas uzskatīt par ceļotājiem laikā, jo šie ķermeņi, kas zaudējuši spēju runāt, joprojām var mums pastāstīt par sevi un zudušajām pasaulēm, kurās tie kādreiz dzīvoja.
Balzamētāju darbnīcas
Balzamētāji strādāja Nīlas upes rietumu krastā. Šis upes krasts ēģiptiešu uztverē saistījās ar nāvi un aizkapa dzīvi, jo, pirms saule uzlēca (atdzima jaunai dzīvei), tā norietēja (nomira) rietumos. Balzamētāji, kas vienmēr bija vīrieši, strādāja teltīs, kas atradās brīvā dabā. Vispirms ķermeni novietoja „rituālās attīrīšanas teltī” (senēģiptiešu valodā ibu), kur to nomazgāja ar natrona (sāls paveids) šķīdumu. Tā rezultātā mirušā ķermenis tika attīrīts un sagatavots mumificēšanai.
Teksta nemaz nav daudz. Visai interesanti. Esmu bijusi Valdnieku ielejā pāris kapenēs. Kaut kā grūti noticēt, ka tas viss radies tik sen :)
Biju Luksorā. Redzēju maza bērna mūmiju. Zinot šo to par ēģipti ir samērā interesanti apskatīties...
