Mulsinoši fakti par kaķiem, kas tomēr ir patiesība!30

Kaķa nagu amputācija ir briesmīga procedūra no dažādiem aspektiem, tāpēc nekad nevajadzētu savu mīluli pakļaut šai dažās valstīs izplatītajai procedūrai. Ja mēbeles tik dārgas, varbūt labāk iztikt bez kaķa? Kaķiem uz ķermeņa nav sviedru dziedzeru. Lai gan tie izvada sviedrus caur ķepām, kaķi vairāk paļaujas uz siekalu iztvaikošanu no kažoka, lai saglabātu normālu ķermeņa temperatūru.

Kaķa ķepas satur arī smaržu dziedzerus, ar sviedriem sajauktais aromāts no ķepām tiek izmantots, lai iezīmētu savu teritoriju, kamēr tie staigā, mīcās un skrāpējas. Turklāt, iezīmējot teritoriju, kaķi izmanto nesaskrāpētās vietas un citas virsmas, lai dziļi aizāķētu savus nagus un izstaipītos. Tas nāk par labu kaķu fiziskajai un emocionālajai labsajūtai.

Mājas kaķi instinktīvi nevēlas dzert no bļodiņas, kas novietota blakus ēdienam, jo tie uzskata, ka ūdens ir saindēts. Tas ir tāpēc, ka kaķi ir mednieki, lai gan pieradināti. Savvaļā kaķi nedzer ūdeni, kas atrodas netālu no laupījuma, jo tas var būt inficēts ar nesen noķerto laupījumu. Acīmredzot bieži mājas kaķi pārvar šo instinktu un dzer no bļodas, kas atrodas netālu no pārtikas, bet instinkts joprojām paliek.

Dažreiz arī cilvēki vēlas, kaut varētu gulēt vairākas dienas pēc kārtas. Kaķi šo tieksmi pagulēt ilgāk pacēluši pilnīgi jaunā līmenī. Visi kaķu saimnieki zina, ka tie lielāko daļu sava laika pavada atpūšoties, guļot saulainā vietā vai ārpus redzesloka. Pastāv iemesls, kāpēc to sauc par „kaķa snaudu.”

Tomēr cilvēki bieži neizprot, cik daudz kaķi guļ. Kaķi tiešām noguļ 70 procentus no savas dzīves, kas līdzinās aptuveni 16 stundām dienā. Viņi guļ vairāk nekā citi zīdītāji, līdzīgi sikspārņiem un oposumiem.

Pēc dabas plēsēji ar dažiem ienaidniekiem, kaķi var atļauties gulēt vairāk. Arī miega nepieciešamība palielinās proporcionāli enerģijas apjomam. Kad kaķi medī vai spēlējas ar rotaļlietām, viņi patērē milzum daudz enerģijas, tāpēc biežajām snaudām ir pamatojums.

Katru nakti Disnejlendas parkā izlaiž 200 savvaļas kaķus, lai kontrolētu grauzēju populāciju. Disnejlendai pieder aptuveni divi simti savvaļas kaķu. Dienas laikā tie dzīvo piecās pastāvīgās barošanas vietās, kuras ir noslēptas parka 85 hektāru plašajā teritorijā. Bet naktī tie tiek izlaisti parka teritorijā baroties ar mazajiem Mikijiem un Minnijām. Šie dzīvnieki parkā pirmo reizi parādījās 1955.gadā, laikā kad renovēja Aburtās princeses pili. Divus gadus vēlāk teritorijā tika konstatēti apmēram 100 kaķi.
Mūsdienās šos kaķus daudz labāk kontrolē. Tie tiek vakcinēti un kastrēti, dienas laikā tos labi baro un tiem ir plaša, atvērta teritorija, kuru publika nevar sasniegt.

Lielākajai daļai melnas krāsas kaķu ir balts plankums kažokā viduslaikos piedzīvotās vajāšanas dēļ.
Vairums melnu kaķu īpašnieku atklāj, ka kaķim ir viens vai vairāki balti plankumi uz ķermeņa. Iemesls tam ir viduslaiku vajāšana, kuru kaķi pārcieta. Kad melni kaķi tika asociēti ar tumšo maģiju, baznīcas pārstāvji tos dzīvus meta sārtā, jo tika uzskatīts, ka tie nāk no velna.
Vajāšanu rezultātā melno kaķu skaits strauji samazinājās, bet palielinājās to kaķu skaits, kuriem bija balti plankumi kažokā. Tā Baznīca imitēja dabisko atlasi.

2008.gadā Argentīna policija starp astoņiem mežonīgiem kaķiem atrada mazu puisīti. Ārsti apgalvoja, ka kaķi ir parūpējušies un sildījuši zēnu, lai tas nenosaltu aukstajās naktīs. Gadu vecais zēns pārtika no ēdiena atliekām, ko viņam atnesa kaķi. Tie izturējās pret bērnu tā, it kā tas būtu viņu pašu mazulis.

Tā bija reālās dzīves Maugļa situācija. Kaķu ieskautu, bērnu atrada notekas kanālā malā. Kad policijas darbinieki mēģināja tuvoties zēnam, kaķi vēlējās pasargāt bērnu un kļuva agresīvi. Zēna tēvu izdevās atrast: izrādījās, ka vīrietis ir bezpajumtnieks, kurš pazaudēja dēlu, kamēr vāca kartonu pārdošanai.
Vīrietis policijai atzina, ka kaķi vienmēr ir aizsargājuši viņa dēlu. Zēns tika sakopts un atdots tēvam.

Dzīvnieku zinātnieki ir atklājuši, ka šī nepārtrauktā ņaudēšana ir saistīta ar vecuma izmaiņām.

Pavecāki kaķi, parasti astoņus un vairāk gadus veci , bieži piedzīvo kaut ko līdzīgu kognitīvās disfunkcijas sindromam. Tas ir ļoti līdzīgs Alcheimera slimībai, ko piedzīvo vecāka gada gājuma cilvēki, viņi kļūst apjukuši un nemierīgi. Parasti kaķus sindroms moka naktīs , tas traucē viņu miega ciklu, un tie klaiņo apkārt ņaudot.

Kaķu eksperti saka: ka labākais veids, kā palīdzēt kaķim, ir nodrošināt komfortu visu nakti, lai mazinātu kaķu uztraukumu. Pavecākiem kaķiem ir problēmas ar ķermeņa temperatūras regulēšanu, tas izraisa diskomfortu, papildu sega bieži vien var palīdzēt. Kaķu turēšana iekštelpās palīdz arī tāpēc, ka tie ir īpaši jūtīgi pret mitrumu.

Kaķa ūsas parasti ir tikpat garas, cik pats kaķis ir plats. Tas dzīvniekam palīdz noteikt, vai viņš varēs iespraukties kādā vietā.
Ūsas izaug tik garumas, kāda ir kaķa visplatākā ķermeņa daļa, parasti pleci vai gūžas. Tie izmato savas ūsas, lai noteiktu, vai varēs izlīst caur dažādiem atvērumiem. Kad kaķis pieliec galvu vietai, kur vēlas ielīst, viņš redz, vai viss ķermenis tur varēs ietilpt, mērot attālumu ar ūsām.
Ja ūsas saliecas, kaķis saprot, ka nebūs spējīgs izlīst cauri noteiktajai spraugai vai vietai. Tie arī jūt gaisa plūsmu cauri savām ūsām. Tas palīdz noteikt attālumu un gaisa plūsmas izmaiņas, lai neuzskrietu priekšmetiem.