Moderno izgudrojumu senās saknes7

Ziepes. Šis mazgāšanās līdzeklis pirmoreiz parādās Mezopotāmija ap 2000. g. p.m.ē. Lai iegūtu ziepes, tika vārīti tauki kopā ar sārmiem. Šādi vārot veidojās nogulsnes, ko izmantoja kā ziepes. Sākumā ziepes lietoja tikai matu mazgāšanai, bet vēlāk tās kļuva par izplatītu higiēnas līdzekli. Salīdzinājumam var teikt, ka Romā ziepes parādījās tikai mūsu ēras sākumā, tomēr arī pirms ziepju iepazīšanas cilvēki izmantoja dažādus paņēmienus, lai saglabātu tīrību un ievērotu higiēnu. Piemēram, grieķi, lai atbrīvotos no netīrumiem, mazgājoties norīvēja ādu ar klijām vai smalkām smiltīm (tātad, tauta, tagad zināsim, ko darīt krīzes apstākļos, kad vairs nevarēs iegādāties ziepes).

Pretapaugļošanās līdzekļi. Vecākā profesija pasaulē jau visiem ir zināma un līdz ar tās parādīšanos parādījās nepieciešamība izsargāties no nevēlamas grūtniecības. Daudzas metodes ieteica lietot dažādas zālītes, daudzām metodēm bija reāls pamatojums, tomēr bija arī visai savdabīgi paņēmieni, par kuru izcelsmi un funkcionalitāti ir stipri jāšaubās. Tā, piemēram, pirmās „receptes” saglabājušās no Senās Ēģiptes un ir datējamas ar aptuveni 2000. g. p.m.ē. Sievietēm tiek ieteiks lietot krokodila mēslu tamponus. Vispopulārākais pretapaugļošanās līdzeklis bija akācijas sveķi, ko sajauca ar medu un kanēli un pēc tam no maisījuma izgatavoja tamponus. 4. gs. p.m..ē. Aristotelis ieteica lietot ziedi, kas satur svinu. Arī prezervatīvu aizsākumu meklējami krietni senāk, kā 17. gs. Krētas salas iedzīvotāji ap 1400. g. p.m.ē. izmantojuši prezervatīvus, kas darināti no dzīvnieku zarnām, tāpat izsargājušies arī romieši, bet ir ziņas, ka ēģiptieši jau pirms 3000 gadiem izmantojuši no papirusa gatavotus „prezervatīvus”.

Saliekamie krēsli radušies ap 1400. g. p.m.ē. Un tas, protams, noticis senajā Ēģiptē. Nav gan zināms, kas bijis par iemeslu šādu krēslu radīšanai (droši vien stiept visur līdzi smagu, viengabala valdnieka beņķi bija pārāk smagi), bet pirmais krēsls esot veidots tieši slavenajam Tutanhamonam. Krēsls esot bijis darināts no ebenkoka, bet tā sēdeklis īpaši apdarināts ar ādu un zeltu.

Piepūšamās laivas jeb primitīvi to priekšteči radušies Asīrijā ap 900 g. p.m.ē. Vairums jaunu izgudrojumu vispirms parādās militārajā jomā, arī piepūšamās „laivas” sākotnēji izmantoja karavīri, lai pārvietotos pa ūdeni. Karavīri tika apgādāti ar piepūšamiem ādas maisiem, kuri spēja ne vien nopeldēt lielus attālumus, bet arī noturēt gan karavīru, gan viņa ekipējumu. Līdzīgi pa ūdeni mēdza pārvietoties arī arābu karotāji.

Izrādās, ka arī grūtniecības testus pazina jau senatnē. Aptuveni 700. g. p.m.ē. babilonieši bija iemanījušies noteikt vai sieviete ir stāvoklī. Babiloniešu vecmātēm bijā savas metodes, pēc kurām viņas 3 dienu laikā spēja sniegt atbildi uz šo jautājumu. Metode pavisam vienkārša – vecmāte iedeva sievietei tamponu, samērcētu kāda auga sulā un pēc trīs dienām to izņēma. Pēc krāsas varēja noteikt vai ir iestājusies grūtniecība. Arī no mūsdienu viedokļa šo metodi ir visai vienkārši izskaidrot – esot gaidībās mainās sievietes pH līmenis. Augu sula kalpo kā indikators, kas ar krāsas izmaiņām brīdina par grūtniecību.

Dušas. Domājot par savu higiēnu, cilvēki ap ne vien sāka lietot ziepes, bet 400. g. p.m.ē. arī mazgāties zem speciāli veidotām dušām. Šādu mazgāšanās paņēmienu ieviesa sengrieķu sportisti. Dušas tika izveidotas gandrīz ikvienā lielākajā stadionā. Ir sniegts dušas apraksts – tajā bijuši pakaramie apģērbam un dvieļiem, bet ūdens tecējis no mākslīgi veidotām dzīvnieku galvām. Diemžēl nav aprakstīts dušas darbības princips.

Ķīmiskie ieroči karadarbībā. Diezgan spēcīgs nosaukums, es pēc tāda izlasīšanas gaidītu stāstu par sērskābēm vai citiem bīstamiem ķīmiskiem sajaukumiem, tomēr patiesībā runa ir par piparu un sinepju gāzi. Ķīnieši jau izsenis, lai atbrīvotos no dažādiem insektiem, kas apsēduši laukus, lietoja piparu un sinepju gāzi, ko ieguva dedzinot šo augu sēklas. Reiz kādas kaujas epicentrā, aizstāvoties pret iebrucējiem, kuri mēģināja parakties zem pils aizsargmūra, kādam ienāca prātā ģeniāla doma nosmacēt iebrucējus līdzīgi kā kukaiņus. Naktī, kamēr uzbrucēji gulēja, izraktajos tuneļos tika izvietotas viltīgas ierīces – katrā tunelī iestiepās caurule, kuras otrs gals bija savienots ar plēšām. Nākamajā rītā, kad uzbrucēji atsāka rakšanu, viņi tika nosmacēti ar sinepju un vērmeļu sēklu dūmu sajaukumu. Visi uzbrucēji, kas atradās tuneļos, gāja bojā.

350. g. p.m.ē. grieķi pamanās izdot pirmo Pircēja rokasgrāmatu. Tās nosaukums bija „Kā iepirkties tirgū”. Diemžēl nemācēšu pastāstīt neko vairāk par šo darbu, bet būtu interesanti uzzināt, kādi ieteikumi tika doti pircējiem.