Mikelandželo un Siksta kapela Vatikānā | Iespējams, nedzirdēti fakti12

Mikelandželo, iespējams, griestu gleznojuma visatpazīstamākajā daļā iekļāvis apslēptus cilvēka iekšējos orgānus

Viens panelis no griestu gleznojuma, freska, kura atpazīstama ar nosaukumu «Ādama radīšana», attēlo divus tēlus kā Ādamu un Dievu, kuri viens otram sniedz roku. Viņu pirksti nesaskaras. Šis ir viens no pašiem atpazīstamākajiem un zināmākajiem mākslas darbiem pasaulē. Daudzi uzskata, ka gleznojumā attēlotas cilvēka smadzenes, kas gleznotas kā eņģeļi un mantijas apkārt Dievam.

Doktors Frenks Linns Mešbergers atklāja šo teoriju, uzskatīdams, ka Mikelandželo tā vēlejies attēlot to, kā Dievs cilvēkam iedevis inteliģenci. Un viņš nav vienīgais, kurš ticēja, ka Mikelandželo darba «Ādama radīšana» detaļās bija izrādījis savas zināšansas cilvēka anatomijā. Šajā darbā saskatāma niere un vēl citas smadzenes.

Plikumi tika uzskatīti par nepiedienīgiem, tādēļ visas intīmākās detaļas tika aizklātas

1564. gadā Tridentas koncils nolēma, ka plikumu gleznas uz griestiem nebija pieņemamas. Tā rezultātā koncils nolīga mākslinieku Daniele da Volterra, lai viņš uzgleznotu vīģes lapas un apģērbu pāri nepiedienīgajām daļām, lai tās apslēptu. Šīs izmaiņas pastāvēja līdz mākslas darbu restaurācijai 1980. un 1990. gados. Gleznu labojumi tika likvidēti, tā rezultātā atklājot gadsimtiem neredzētas darbu detaļas.

Mikelandželo patiešām nevēlējās šo darbu

Pāvests Jūlijs II nolīga Mikelandželo Siksta kapelas griestu apgleznošanai 1508. gadā, kad Mikelandželo jau bija iesācis strādāt pie pāvesta marmora kapenēm. Mikelandželo nebija ieinteresēts iesaistīties šajā projektā. Viņš uzskatīja, ka ir labāks skulptors, nekā gleznotājs.

Mikelandželo sākotnēji deva priekšroku kapeņu pabeigšanai, bet naudas līdzekļi sāka iet uz beigām. Viņš vēlāk tomēr negribīgi pieņēma piedāvājumu un pavadīja četrus gadus uz sastatnēm, gleznojot kapelas griestus. Mākslinieks vēlāk, 1545. gadā, pabeidza arī pāvesta kapenes, kut arī darbs neizdevās tik grezns, kā viņš to bija iecerējis.

Kardināli sapulcējās kapelā, lai kopīgi ievēlētu jauno pāvestu

Neskatoties uz to, ka Siksta kapela ir Vatikāna vispopulārākais tūrisma objekts, tā tomēr vēl joprojām ir arī svēta vieta. Daudzi konklāvi tikuši rīkoti ķieģeļu ēkā jau kopš 1492. gada. Konklāvs paziņo savu lēmumu, izmantojot īpašu skursteni uz ēkas jumta. Ja no tā nāk balti dūmi, tas nozīmē, ka jaunais pāvests ir izvēlēts, bet ja no tā mutuļo melni dūmi, kardināli vēl nav nonākuši līdz divu trešdaļu balsu pārākumam, lai izvēlētos jauno pāvestu.

Visi 115 kardināli konklāvam ir zvērējuši pilnīgu uzticību un slepenību, tajā iestājoties. Viņiem nav atļauta pieeja internetam, mobilajiem telefoniem, televīzijai un radio, lai pasargātos no informācijas noplūdes, kas varētu aiziet līdz presei. Vatikāna darbiniekiem arī tiek piedraudēts ar ekskomunikāciju- izslēgšanu no baznīcas, ja nu gadījumā tiktu nopludināta informācija no vēlēšanu procesa.

Tieši Mikelandželo Dievam piešķīra bādrainā, sirmā kunga izskatu

15. gadsimtā sbiedrībai par Dievu bija pieejams tikai neskaidrs apraksts, Dievs bieži vien tika attēlots kā roka, kas stiepjas no debesīm. Mikelandželo nolēma Dievu attēlot kā muskuļotu vīru ar gariem, sirmiem matiem un pieskaņotu bārdu.

Dievs uz griestiem ir attēlots sešas reizes, bet Mikelandželo viņu negleznoja līdz pašam projekta nobeigumam. Viņš no sākuma vēlējās izkopt savu tehniku, lai pašu Dievu varētu uzgleznot tik labi, cik spēja. Viņa vīzija par Dieva izskatu vēl joprojām ir plaši izplatīta mūsdienu sabiedrībā.

Kapelā aizliegts ieiet ar krekliņiem bez piedurknēm

Ir strikts dreskods, kas attiecas uz Siksta kapelas apmeklētājiem. Tūristiem, kuru apģērbs atsedz plecus vai svārku/šortu garums nesniedzas vismaz līdz celim, tiek lūgts piesegt šīs atsegtās ķermeņa daļas, pirms viņi ieiet kapelā. Viesiem jābūt atbilstoši ģērbtiem, ja tie vēlas apskatīt Mikelandželo meistardarbus.

Dienā kapelā ļauts ienākt tikai 5 000 apmeklētājiem, jo cilvēku sviedri, oglekļa dioksīds un ādas plēksnītes lielos apjomos var sabojāt svētos un senos artefaktus.

Mikelandželo uzgleznoja savu īgno seju darbā «Pastarā tiesa»

Kā zināms, Mikelandželo negribīgi piekrita apgleznot Siksta kapelas griestus, un tas viņam kopā aizņēma četrus gadus. Viņš šī darba dēļ fiziski cieta, kā rezultātā cieta arī viņa attiecības ar katoļu baznīcu. Kad viņš pēc vairākiem gadiem atgriezās kapelā, lai uzgleznotu «Pastaro tiesu», viņš tajā iekļāva divus pašportretus, kuros izskatījās patiesi nožēlojami. Mikelandželo šo sienu, kas atrodas aiz kapelas altāra, gleznoja laika posmā no 1535. gadam līdz pat 1541. gadam.

Abus pašportretus vari apskatīt spiežot šeit un šeit.

Visas nianses gleznojumos ir saglabātas un izveidotas apbrīnojamos digitālos foto

Visas freskas, kas atrodas kapelā, ir pārfotogrāfētas un izcilā kvalitātē saglabātas digitālā formātā, tās parāda neiedomājamāko kvalitāti un sīkākās detaļas, kopā Mikelandželo un citu mākslinieku darbi tikuši uzņemti 270 000 kadros, pēc tam kadri salīmēti kopā, veidojot kopējo attēlu. Fotogrāfi kapelā pavadīja 65 vakarus (no plkst. 7 vakarā līdz plkst. 2 naktī), lai uzņemtu attēlus un pēc tam tos pārveidotu ar digitālas programmas palīdzību.

Projekts ilga piecus gadus, plašākai publikai tas ir pieejams kopš 2017. gada sākuma.