Medus5

Rūgšana. Medus rūgšana notiek, ja tajā esošā ūdens daudzums pārsniedz 20% Vispiemērotākā temperatūra rūgšanai ir no 10C līdz 20C,bet zemākā par 50C temperatūrā, rūgšana apstājas. Medū esošie raugi sašķeļ cukurus. Veidojas spirts un ogļskābā gāze, kas izdalās burbulīšu veidā. Tā kā medus ir hidroskopisks (uzsūc mitrumu no gaisa) , ir svarīgi to vienmēr uzglabāt hermētiski noslēgtos traukos.

Kristalizēšanās. Latvijā medus parasti sakristalizējas apmēram 2 mēnešu laikā pēc tā izsviešanas no šūnām. Kristalizācija, jeb kā tautā saka, sacukurošanās, ir viena no drošības pazīmēm, ka medus ir kvalitatīvs un īsts. Dažās valstīs pat ar likumu ir ierobežota šķidrā medus tirdzniecība ziemas periodā. Kristalizācijai jābūt vienmērīgai. Medus noslāņošanās liecina, ka tas ir nekvalitatīvs. Ja medū ir liels procents fruktozes, kristalizācija var arī gandrīz neveidoties, piemēram, no akāciju ziediem ievāktajā

Krēmveida. Medus konsistence var būt no rupji graudainas līdz pat krēmveidīgai jeb taukveida, atkarībā no ziedu dažādības un kristalizācijas apstākļiem. Krēmveida medu, kas patīk daudziem lietotājiem, var iegūt arī mākslīgi, nedaudz uzsildot, ieliekot ‘’ieraugam’’ nedaudz krēmveida medu un periodiski lēnām maisot, lai izjauktu lielo kristālu veidošanos. Vienīgais mīnuss šādam medum ir papildus saskare ar gaisu, to maisot.

Cukursīrupa. Kaut arī par cukursīrupu maksāt medus cenu ir ekonomiski neizdevīgi, no cukura iegūtais medus ir vērtīgāks par cukuru, jo saharoze ir pārvērsta vienkāršos cukuros.Šāds ‘’medus’’ vāji kristalizējas un nerūgst, ir ar neizteiktu aromātu un gaišu krāsu, ja vien nav pievienots, piemēram, liepziedu tējas novārījums, pagatavojot sīrupu izbarošanai. Cukursīrupa medū gandrīz nav bišu ražoto fermentu un hormonu. Nav olbaltumvielu, vitamīnu un organisko skābju. No 1kg cukura var iegūt 1kg šāda ‘’medus’’

Noslāņošanās. Pareizi uzglabātam kvalitatīvam medum šī problēma nav aktuāla. Pārpratums varētu rasties gadījumā, kad fasējot, tiek vienā traukā saliets medus no dažādām izsviešanas partijām ar citādu kristalizācijas sākšanās laiku, medu neizmaisot. Pazīme tam ir ļoti neizteikta izplūdusi robeža starp šķidro un sakristalizējušos medu. Pēc galīgas sakristalizēšanās šajā gadījumā, varētu nedaudz atšķirties krāsas tonis

Nogatavošanās. Stropā tikko ienestajam nektāram ir ļoti liels ūdens procents, apmēram 60%, tāpēc bites veic žāvēšanu ventilējot stropu, tādējādi samazinot ūdens daudzumu līdz 20%. Vienlaicīgi nektāram tiek pievienoti fermenti. Šis process, jeb nogatavināšana, atkarībā no laika apstākļiem, ilgst aptuveni 2 nedēļas. Līdz malām aizpildītās šūnas bites aizvāko. Aizvākojumi ir kā garantijas zīme, ka medus ir nogatavojies. Ilgstošai uzglabāšanai, praktiski, visdrošākais medus ir vasaras beigās izņemtais, kad ienesums ir beidzies. Lai iegūt lielāku medus ražu, ārzemēs lielražotāji praktizē medus izņemšanu no stropa, kuram ir liels mitruma procents, kurš vēl nav nogatavināts. Vajadzīgais mitruma procents tiek panākts to mākslīgi žāvējot (ventilējot).

Atsvaidzināšana. Pārāk ilgi nostāvējušos vai apšaubāmas izcelsmes zemas kvalitātes medu uzsilda un izbaro bitēm, līdzīgi kā cukursīrupu. Tas iegūst gandrīz svaigā medus izskatu. Ja tas notiek ienesuma laikā, pietam vēl sajaucās ar svaigo nektāru. Tādējādi ar bišu palīdzību tiek veikta medus ‘’atsvaidzināšana’’

Uzglabāšana. Medu pareizi uzglabājot, pat pēc gadu tūkstošiem, kā liecina arheoloģiskie izrakumi varēja droši noteikt, ka tas ir bijis medus. Pateicoties antiseptiskajām īpašībām, medū nevairojas baktērijas un sēnītes. Toties jāņem vērā spēcīgās hidroskopiskās īpašības, kuru dēļ medu nedrīkst turēt vaļējā traukā, lai tas neuzņemtu mitrumu no gaisa, pie reizes arī apkārtējās smakas. Vislabāk uzglabāt no 0°C līdz +10°C grādu vienmērīgā temperatūrā, tumšā vietā. Tā kā medus satur apmēram 20% ūdens, nebūtu ideālais variants uzglabāt mīnus temperatūrā, jo var nedaudz samazināties aminoskābju un vitamīnu kvalitāte.