Apbrīnojama drosme un neticams stāsts.
Irēna Sendlere (Irena Krzyžanowska), dzimusi 1910.gada 15.februārī Otwock,Polijā (mirusi 2008.gada 12.maijā, 98 gadu vecumā) ir viena no apbrīnojamākajām Otrā pasaules kara varonēm.
Irēnas tēvs bija ārsts. Kad viņai bija 7 gadi tēvs nomira no tīfa. Irēna izlēma par godu tēvam mācīties medicīnu. Kopš šī lēmuma viņa citiem palīdzēja vairāk nekā pati sev.
Kad visbeidzot Irēna kļuva par sertificētu medmāsu viņu nekavējoties nosūtija uz Varšavas Geto. Šeit viņai nācās redzēt šausmīgas zvērības, kuras pastrādāja nacisti pret saviem gūstekņiem. To redzot, Irēna izlēma, ka no šī brīža darīs visu, lai palīdzētu sagūstītajiem cilvēkiem.
Irēna-:"Mans naids pret vācu okupantiem bija stiprāks par manām bailēm...Mans tēvs reiz mācija- ja tu redzi kādu slīkstam, tev viņam jāpalīdz, pat tad, ja neproti peldēt. Un Polija toreiz slīka."
Pēc vācu okupācijas Sendlere iesaistījās pretošanās kustībā ar nosaukumu "Žegotas" (Žegota, Rada Pomocy Žydom). Ar kustības palīdzību viņa izveidoja lielu daudzumu viltotu identifikācijas dokumentu, lai palīdzētu ebreju gūstekņiem, kuri tika nežēlīgi spīdzināti nometnēs. Tas bija ļoti riskanti, jo kopš 1941.gada oktobra tika izdots likums-Sniedzot jebkāda veida palīdzību ebrejiem vācu okupētajā Polijā ir sodāma ar nāvi, ne tikai personai,kas ir vainīga, bet visai viņa ģimenei. Polija bija vienīgā valsts vācu okupētajā Eiropā, kurā tika piemērots šāds sods.
Kad tika izveidots Varšavas Geto, Sendlerei kā sociālajam darbiniekam bija tiesības to apmeklēt, lai novērstu infekcijas slimību izplatīšanos. Izmantojot šo iespēju, Irēna līdz 1954. gadam dažādos veidos slepus nogādāja uz iepriekš sagatavotām ģimenēm un mītnēm apmēram 2500 ebreju bērnus un zīdaiņus.
Sendlere kopā ar saviem kolēģiem bērnus slēpa un izveda koferos, zārkos, medicīnas somās, kastēs un vēl dažādos citos veidos. Pēcāk viņa palīdzēja tiem izveseļoties pēc mokošās dzīves nometnē. Tas viss tika dokumentēts, lai pēc kara bērnus atdotu atpakaļ ģimenēm, tomēr gandrīz visu bērnu vecāki gāja bojā Treblinkas nāves nometnē.
Kad kārtējo reizi viņa centās izvest bērnu Irēnu pieķēra. 1943. gadā Gestapo viņu arestēja. Irēna tika nežēlīgi spīdzināta, bet viņa nevienu nenodeva. Irēnai piesprieda nāvessodu-nošaujot. Bet par laimi ceļā uz nošaušanu Žegotas darbiniekiem izdevās piekukuļot nāvessoda izpildītājus. Viņa aizbēga un slēpās no vāciešiem, bet vēlāk nomainot identitāti atgriezās Varšavā Žegotas kustībā. Varšavas sacelšanās laikā viņa strādāja par medmāsu kādā valsts slimnīcā, kur paslēpa 5 ebrejus. Pēc kara vēl kādu laiku strādāja par medmāsu.
Daudzus gadus Irēna glabāja burciņu, kurā atradās pierakstīti visu izglābto bērnu vārdi,uzvārdi, mainītie kristiešu vārdi un viņu dzīves vietas. 1965.gadā Izraēla Sendlerei piešķīra titulu-"Taisnīgā starp tautām". Tajā laikā Polijas komunistu valdība neļāva Irēnai doties pēc balvas Izraēlā. To viņa varēja izdarīt tikai 1983.gadā.
Līdz 1999.gadam par Irēnu Sendleri neviens nezināja. Līdz kamēr ASV Kanzasas Uniontown pilsētas studenti kopā ar savu skolotāju Normanu Konrātu (Norman Conrat) iestudēja lugu, balstoties uz Irēnas dzīves stāstu. Tā tika rādīta 200 reižu gan ASV, gan ārpus tās. Un tas veicināja Sendleres atpazīstamību. 2003.gadā viņa tika apbalvota ar Polijas augstāko civilo apbalvojumu-Baltā Ērgļa ordeni. 98 gadu vecumā Irēnai bija iespēja tikties ar vairākiem no nāves izglābtajiem bērniem, kuri bija jau pieauguši un dzīvoja jēgpilnu, un cilvēka cienīgu dzīvi.
2007.gadā Irēna Sendlere tika nominēta Nobela Miera prēmijai.
2008.gadā viņa aizgāja mūžībā.
Irēna un viņas meita Janka.
Viena sieviete paveica tik milzgu darbu. Kāda būtu pasaule, ja kaut puse no cilvēces būtu tik varonīgi?
