Vēsturē ir atrodami daudzi un dažādi ieroči. Cilvēku radošums ir atspoguļots katrā no tiem. Šajā rakstā es parādīšu mazpazīstamus, tomēr trakus un bīstamus ieročus.
Mazpazīstami vēstures trakie ieroči.22
Rokas Mortāra
Rokas mortāra ir ierocis ar ko izšauj sprāgstošus lādiņus līdz pat 70 metru attālumam. Izmantota 17-18 gs. rokas mortāru visbiežāk izmantoja kā ierakumu iznīcināšanas ieroci.
Rokas mortāra nebija lielā cieņā, jo tā bija ļoti nedroša. Šāviņi bieži iesprūda ierocī vai dažreiz sprāga tiko izšāvusies, nogalinot šāvēju.
Raķeškaķi
Ap 1525. gadu Vācija izgudroja plānu. Atrod kaķi, vienalga kādu galvenais lai nāk no pilsētas kuru gribat iznīcināt. Tad pieliek bumbu ar degli pie šī kaķa. Kaķis ies uz savām mājām, un kad deglis nodegs bumba nodezinās ēkas. Šis plāns tika izmantots vienreiz, bet izgāzās, jo kaķa saimniece pamanīja bumbu un izgāza plānu.
Hvača
Ķīna savus šaujampulvera ieročus turēja tikai sev un aizliedza jebkādu tirzdniecību ar šaujampulveri vai to izmantojošus rīkus. Tāpēc Koreja palika bezpalīdzīga pret japāņu iebrucējiem. Tā Korejas inženieri ķērās paši pie sava ieroča gatavošanas. Viņu gala rezultāts bija hvača.
Hvača vienā zvalvē varēja izšaut ap 100 raķešu. (Vēlākos modeļos ap 200.) Hvačas bija lielisks ierocis cīņā pret samuraju vienībām. Viena zvalve varēja iznīcināt veselu pulku samuraju. Hvaču izšautās raķetes īstenībā bija bultas ar degli. Šo munīciju sauca par singijeon.
Kad japāņi ieradās uz Korejas, viņus sagaidīja simtiem hvaču. Hvačas bija nepārspējamas pozīciju aizsardzībā, tās neļāva pretiniekam pietuvoties un lika tiem no zaudējumiem atkāpties.
Ballista
Šis ir vispazīstamākais ierocis šajā rakstā, ballista ir grieķu izgudrojums, ko perfektēja romieši. Ballista ir spēcīgs ierocis gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
Romas Impērijas vadītajs Jūlijs Cēzars ar ballistu palīdzību iekaroja lielas platības impērijas nostiprināšanai. Ballistu lielumu varēja piemērot vajadzībām, tāpēc tās tika izmantotas gandrīz visur.
Arcuballista
Ballista bija liels stops uz riteņiem, bet ķīniešiem tas bija par maz. Viņiem vajadzēja trīs. Viņi izmantoja šos divus papildus lokus pastiprinātam šāviena spēkam. Arcuballistas varēja aizšaut savu lādiņu pat 1,2 km attālumā.
Arcuballista bija daudz mobilāka, tāpēc tā ieinteresēja mongoļu tautas, un tie nolīga Ķīnas inženierus, kas mongoļiem taisīja arcuballistas. Arcuballista palīdzēja mongoļiem uzvarēt karā un izveidot jaunu dinastiju.
Grieķu tvaika lielgabals
Kad romieši 214.gadā p.m.ē. uzbruka Sirakūzām, romiešu uzbrukums tika atsists no gaužām negaidīta pretinieka- Arhimēda
Lai arī ko romieši darītu, Arhimēds bija soli priekšā. Kad ieradās romiešu flote Arhimēds izmantoja sevis izveidotu ieroci-tvaika lielgabalu. Tvaika Lielgabalu novietoja uz ugunskura līdz tas sakarsa. Viss ko vajadzēja bija pāris lāses ūdens, un no vara trubas tika izšauts māla lādiņš, kas atsitoties pret kuģiem izdalīja degošas ķimikālijas.
Sarakūzas ieņēma 212.gadā p.m.ē. pēc Arhimēda nāves.
Ķīniešu ugunsmetējs
Ap 10 gs. ķīnieši izveidoja šķēpu iekš bambusa trubas, kas izšaujot varēja aizšaut šrapneli un uguni pāris pēdu attālumā. Tika izveidoti arī varianti kas šauj indīgu gāzi. Bet šis ierocis varēja tikt izmantots tikai vienu reizi. Tāpēc tika salikti vairāki šķēpi lai varētu izveidot efektīvu ieroci.
Vēlāk šis ierocis tika samazināts un izmantoja mazas koncentrācijas šaujampulveri. Šī uzlabotā versija varēja šaut uguni piecas minūtes. Bet tas, kas padarīja šo ieroci spēcīgu bija izmantotās gāzes. Ja tevi nenogalināja uguns, tu iekritīsi komā un nomirsi dēļ arsēna garaiņiem, kas paliek pēc šī ugunsmetēja izmantošanas.
Uguns kuģi un elles dedzinātāji
Uguns kuģi
Kad 1584. gadā Spānija uzbruka Antverpenei, beļģis Giambelli aizdedzināja kuģus un sūtija tos uz spāņu blokādi. Spāņi smiedami ar pīķiem tos aizstūma prom un skatījās, kā tie deg.
Elles dedzinātāji
Gribot sakaut spāņus Giambelli prasīja Antverpenei 60 lielus kuģus, Antverpene deva tika divus. Giambelli sāka izstrādāt savus superieročus-elles dezinātājus.
Viņš abos kuģos iebūvēja cementa kambarus 1,5 metru biezumā. Tad viņš salādēja 3000 kg šaujampulvera katrā kuģī. Tad viņš šajos kuģos salika visas sprāgstvielas kuras varēja atrast. Viņš izstrādāja laika degli kas uzspridzinātu šos kuģus vēlemajā laikā.
Kad pienāca cīņas diena, Giambelli aizsūtija 32 uguns kuģus pa priekšu, lai novērstu uzmanību no ugunsdedzinātājiem. Viens no elles dedzinātājiem aizbrauca par tālu un uzsprāga neko neizdarot. Otrais elles dezinātājs piebrauca pie spāņiem un uzsprāga nogalinot ap 1000 vīriem, tas izveidoja aptuveni 60 metru lielu caurumu blokādē. Pēc šī kuģa sprādziena cementa bloki lidoja uz visām pusēm triecoties kuģos, gāžot mastus, un nogalinot kareivjus.
Antverpeni tas neglāba, un tā padevās Spānijai pāris mēnešus vēlāk.
Cirvj-šautene
Manuprāt visi zin, kas ir bajonete, ja nezin-durklis piestiprināts šaujamieroču galā. Bet nevienam nebija izdevies piestiprināt cirvi šaujamieroča galā pirms vāciešiem.
Viņu versijā ierocis bija domāts kavarlērijai, lai nebūtu jāmaina ieroči, jo viss jau būtu rokās. Dažiem modeļiem cirvja galva bija jānoņem lai varētu izšaut lodi.
Šaujamvairogs
Anglijas karalim Henrijam VIII ļoti patika idejas par šaujamieroču savienošanu ar citām lietām. Viņa karaliskajā arsenālā bija 46 šaujamvairogi.
Šaujamvairogs bija koka ripa nostiprināta ar metāla plāksnēm un šaujamierocis ielikts pa vidu.
Šaujamvairogiem bija vēlviens lietošanas veids. Tos novietoja kuģu sānos, lai aizsargātu kuģi no pretinieku šāvieniem.