Tādi visnotaļ nepilnīgi, sačmdīti ''fakti'''.
Es, personīgi, faktus par lidošanu sauktu skaidrojumus par to, kā un kāpēc lidmašīna lido, kas ir un kā rodas cēlējspēks...
Un par to 1994, gada Aeroflot katastrofu... Kapteinis pārkāpa noteikumus, un ļāva kabīnē ienākt saviem bērniem, tas vēl būtu sīkums, bet trakākais ir tas, ka viņš atļāva savā vietā iesēties savam dēlam. Puikam tika ļauts pieķerties/pagriezt virzienstūri, tai pat laikā kapteinis autopilota virziena kursoru pagrieza par dažiem grādiem tādejādi imitējot to, ka puika lidmašīnu vada pats. Laikā, kad kapteinis bija novērsies, puika turpināja noslogot virzienstūri. Ikvienam lidaparātam ir iestrādāta funkcija, ka a/p automātiski atslēdzas līdz uz kādu no stūrēm(virzienstūre vai pedāļi) tiek izdarīts noteikts spiediens. Respektīvi- puika pārspieda to limitu un a/p atslēdzās(tajā laikā Airbus A310 vēl nebija instalēts audio brīdinājums par tādu faktu) , un lidmašīna sāka puikas kontrolēti griezties(pieņemsim, pa labi...) ap savu garenasi.
Tā, kā lidmašīna bija 10km augstumā, un lidojums notika naktī(nav vizuālo atskaites punktu), pa kabīnes logiem piloti nepamanīja faktu, ka lidaparāts sācis sasvērties. Arī viltīgais vestibilārais aparāts(orgāns cilvēka ausī, kurš smadzenēm raida cilvēka ķermeņa stāvokli) noklusēja to, ka ir sākusies sasvēršanās. To, ka nu ir s*di, piloti saprata tikai tad, kad lidaparāts jau atradās ''steep nose dive'' stadijā, un uz pilotu ķermeņiem bija radusies milzu pārslodze (G-force), kas neļāva tiem aizsniegt kontroles, un izvest lidaparātu no straujās augstuma samazināšanas. Rezultāts- lidaparāts no pārslodzes sāka sadalīties jau gaisā, un nogāzās, aiznesot sev līdzi visu, kas bija uz klāja, dzīvības.